Visas mūsu pieredzes līnijas noslēdzas mūsos pašos. Imants Ziedonis

Akācijas ir mājas Ulbrokas ciemata pašā sirdī, kas pirmsākumos jau iezīmē dzimtas pamatīgumu un nesatricināmību. Šodienas skatījumā mājas vēsturiskie dokumenti - Zemes grāmata apliecina Igalu dzimtas īpašuma piederību no 1916.–1920. gadam. No ģimenes dokumentētiem pierakstiem, redzams, ka Zelma, dzimusi Leitlands (1880 – 1952) no Ipiķu pagasta, apprecējusies ar Rihardu Igals ( 1883 – 1974) no Valmieras apriņķa Ķoņu pagasta (attēls Nr.1,2,3).

Abu satikšanās notikusi Ulbrokas muižā. Vēsturiski kalēja amats arvien godā celts un pārējo amatnieku vidū pamanāms no ārienes. Arī Rihards Igals ir sava aroda meistars, iznesīgs un prasmīgs kalējs, kā arī lepns un atpazīstams pēc lielām ūsām. Savukārt Zelma, kas bija beigusi Pernigelas muižā vācu saimniecības skolu, strādāja Ulbrokas baronam Mengdemam par saimnieci. Abu satikšanās ir liktenīga, un 1910. gada 10. oktobrī tiek noderētas kāzas Ulbrokas muižā.

No vidējās meitas Martas Melānijas Igals 95 gadu vecumā rokrakstā pierakstītām atmiņām uzzinām, ka „..barons aizbraucis uz otru muižu, lai netraucētu kāzās. Iedevis savus zirgus un karieti ko uz baznīcu braukt. Mamma lūgusi viņu kāzās, bet viņš teicis, ka tad viņai vairāk vērības jāpiegriež viņam. Un tā sākusies jauna ģimenes dzīve Ulbrokas smēdē.”

Jaunās mājvietas izveidei iegādāti divi zemesgabali ar kopējo platību 5,20 pūrvietas. Līdz 1920. gadam uzcelta viena koka dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi un sešām istabām. Līdz mūsdienām saglabājušās funkcionējošas kāpnes (attēls Nr.8) un krāsns (attēls Nr.12). Mājas celtniecība ilga līdz 1925. gadam (attēls Nr.5,6,7). Savukārt no 1920. līdz 1934. gadam uzcelta viena koka seklā kūts (attēls Nr.10,11), viens koka vai ratu šķūnis (attēls Nr.23,25), ledus pagrabs (attēls Nr.24). Saimniecība prasa savas rūpes, par to liecina toreiz virtuvē ierīkotā lielā maizes krāsns, vēlākos gados - ūdens pumpis. Lieti noder meitas Martas Melānijas Igals prasmes lauku darbos. Mazliet vēlāk veikala lietās. Atmiņās norādīts „.. tā [dzīvoju] līdz 1940. gada maijam un tad apprecējos ar Zeltiņu Albertu Friča dēlu. Kad 1941. gada decembrī piedzima Māra, pārvācos dzīvot uz Rīgu, pa vasaru dzīvojām Ulbrokā un Alberts ar riteni brauca pie mums, viņš strādāja uz satiksmes autobusu par šoferi.” Mārai ir brālis Vilnis, dzimis 1944. gada augustā un māsa Ināra, dzimusi 1949. gada 6. decembrī.

Liktenis mājas iedzīvotājos iezīmē skaudru sāpju līniju - četrdesmit devītajā gadā no Akāciju mājām tiek izvesta Igalu un Zeltiņu ģimene. Vienlaikus notiek mantas sabiedriskošana un nodošana kolektīvā saimniecībā. Pēc arhīva datiem sarakstā iekļautas ēkas – šķūnis, smēde, darbam derīgie dzīvnieki – ķēve, govs, lauksaimniecības inventārs – lakta, ēze ar piederumiem un citi kalēja amatam tik būtiski priekšmeti. Pavisam apvienoto mantu vērtība ir 3836 rubļi.

Ar laika distanci, analizējot mājas vēsturisko materiālu, šodien gribas teikt, ka blakus grūtībām allaž ritējis kāds gaišs ceļš, tāda kā labvēlības taka. Neliels miklums Māras acīs, bet patiesībā dzīvesprieks. Pateicoties tam spēja noturēties gaišumā. Spēku rodot dzimtas līnijas sīkstumā, darba prasmēs un ticībā labajam. Par to liecina mammas Martas Melānijas Igals daudzveidīgie tamborējumi un izšuvumi (attēls Nr.17, 18), priekšmetiskās liecības – skapīši (attēls Nr.14,15), kumode (attēls Nr.16), krēsli (attēls Nr.19, 20, 21), etažere (attēls Nr.13) un citi sadzīves priekšmeti – maizes lize, (attēls Nr.9), mājas tuvumā esošā lapenīte un atmiņas (attēls Nr.4) par saglabāto un mainīto vidi vai dzīvi Akācijās, Institūta ielā 28.

 

 

Ziņu sagatavoja:
Ulbrokas bibliotēka

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Stopiņi, Stopini, Ulbroka, Akācijas