Kad zeme mācās runāt, pirmā ir tautasdziesma. Kultūras sēkla.Imants Ziedonis

„Brasliņu” mājas svētībai jau pašos pamatos jaunas dzīves telpas un kultūrvides radīšanas prieks. Netālu esošajās „Liepu” mājās, kur notika akmens laušanas un ceļa izbūves darbi, viens otrā ieskatās Jānis Brasliņš un Alma Liepa.

Tālajā 1931. gadā vieta mājas celtniecībai, kur veidot savas ģimenes pavardu, tika noskatīta kādā pastaigā. Mājai dots saimnieka Jāņa Brasliņa vārds (1905 – 1984), kas pats ir arī savas jaunbūves inženieris - arhitekts un to veidojis pēc funkcionālisma un Art Deco* iezīmēm (attēls Nr.1,2).

Ieskatoties mājas Viesu grāmatā, redzams, ka tā kalpo kā dvēseles dziesma mājas vēsturē. Ar tagadējās „Brasliņu” mājas saimnieces Māras Brasliņas labvēlību atklājam ēkas celtniecības gaitu.

„ Brasliņas celtas 1935. gadā, cēluši Alma un Jānis Brasliņi. 1940. gadā Brasliņās sāk dzīvot Alma un Jānis Brasliņi ar bērniem – Āriju dzim. 1932. gadā, Jāni dzim. 1935. gadā un Māru, dzim. 1940. gadā. 1944. gadā atnāk vasaru pavadīt mālderis Jānis Kalniņš ar ģimeni. Samūrē krāsnis un saved augšējo stāvu lietošanas kārtībā. 1945. gadā visu augšstāvu apdzīvo [krievu] karavīri” (Izraksts no Viesu grāmatas).

Mājas un vietas izvēle ir laba sēkla kultūras un literārās vides nozīmīgām aktivitātēm. Katrs, kas šajās mājās ciemojies, atzīmē saimnieces Almas Brasliņas (1907 – 1976) viesmīlību, dārza ainavisko skaistumu un dabā izjusto mieru, klusumu un dvēselisko saderību.

„1957. gadā ierodas dzīvot diriģents Hermanis Prūsis. Ziemas viņš pavada Rīgā, vasaras Brasliņās, pasniedzot apkārtējo iedzīvotāju bērniem mūzikas stundas. 1958., 1959. un 1963. gada vasarās dzīvo gleznotājs Harijs Veldre ar ģimeni. 1957. gada vasarā verandu noīrē gleznotājs Aleksandrs Toropins. Verandā viņš glezno, bet dzīvo blakus mājās ar sievu un diviem dēliem.

Brasliņas apmeklējuši gleznotāji: Jānis Pauļuks, Leo Kokle, Jānis Ivanovs, Dancovs, Melnārs, Siliņš, Andersons, Klēbachs un vēl daudzi citi mākslinieki.

1960. gadā uzcelts namiņš, kas kalpojis kā sarga būdiņa un mantojis dažādus nosaukumus – Rožu namiņš, Mīlas namiņš, zvanu mājiņa, dārza būda. Putnu karalis Kārlis Grigulis nosaucis zvanu mājiņu par savu dārza būri.

Dārza izveidošana sākusies 1962. gadā. Izmūrētas trīs rozā kāpnes un izrakts ceļa malā dīķis.1963. gadā izrakts līkais kanāls un apdēstīts ar upeņu krūmiem. 1964. gadā pāri kanālam uzcelts bērza tiltiņš ar nodēvējumiem: baltais tiltiņš, bērza tiltiņš, sudrabtiltiņš, Aspazijas nedrošais tilts un citi. 1962. gadā pie dīķa iedēstītas papeles, tās dēstījis Jānis Pauļuks. 1965. gadā 3. jūlijā dārzā iedēstīts filozofa Imanuela Kanta koks un uzmūrēta akmens beka (attēls Nr.7) vecā vītola celma vietā. 1965. gadā iedēstītas divas sarkanās kļavas un viens sarkanais ozols” (Izraksts no Viesu grāmatas).

Mūsdienās maz vairs, kas saglabājies no dārza sākotnējās izveides. Arī no vecāku stādītajām piecām sudrabeglēm, saglabājusies viena.

Tikpat nepamanāma un dzīvošanai nederīga ir vecvecāku māja „Mazbrasliņas” (attēls Nr.8), kuras īpašnieki ilgus gadus vairs nav pašmāju ļaudis. Māras atmiņā tēva Jāņa Brasliņa un viņa vecāku Jūlija Brasliņa un Alvīnes Brasliņas mājas liktenis. „„Mazbrasliņas” tēvs pārdeva sava darba biedra sievai Annai Krastiņai un viņas māsai Skaidrītei Bruņiniecei. Pēc māsu aiziešanas mūžībā māju mantoja trešā māsa Ausma Skaldere, kura māju pārdeva Paulam Lapsam.” Šodienas skatam paveras visai nepievilcīga ainava.

Senu notikumu apvīts, ir arī stāts par Brasliņu māju tuvumā esošo Karātavu grāvi. Māra Brasliņa par to zina teikt, ka „ tas rakts Pētera I laikā ar rokām, lai aizvadītu Mazās Juglas ūdeņus. Grāvja sākumu var meklēt netālu no tilta, kas Rīgas – Ērgļu šoseju ved pāri Mazai Juglai un beidzas netālu pie Brasliņu mājām, tas ietek Piķurgas upītē. Grāvja krastā ir neliels paugurs, karātavu kalniņš, kur kungu laikos kārti cilvēki, tādēļ dabūjis savu nejauko nosaukumu”.

Mājas iedzīvē senā godība rodama priekšmetiskajās liecībās - Vīnes krēslos, ko ražoja Rīgā, Almas Brasliņas goda tērpos (attēls Nr.3,4), interjera mēbelēs (attēls Nr.5,6) un mākslinieku dāvinātajās gleznās. Vēsturiski sena ir Māras vecāku kāzu dienas dāvana - ozola galds (1937), jūgendstila formu etažere, jūgendstila skapis, kurā aizvien vēl glabājas greznie koncerttērpi, ko veido oriģināli pašrocīgi izšuvumi un neparasti rotājumi. Pie to izveides savu roku pielikusi aktrises Bertas Rūmnieces draudzene un šuvēja Ieva Zutis.

Par „Brasliņu” māju kā kultūras darbinieku iemīļotu vietu un kolhoza „Ļeņina ceļš” bibliotēkas izveidi 1951. gada 5. decembrī un tās darbību līdz 1962. gada aprīlim plaši aprakstīts grāmatā „Mēs stāstām par Stopiņu novadu”**.

Dabas un cilvēka mijiedarbībā radīta kultūrvide ir „Brasliņu” māju lielākā vērtība. Iespējams, daudziem nezināma mākslinieku „kopienas” radošā darbnīca ārpus Rīgas. Tā mūsdienās zināmām personībām devusi pamatu dažādām kultūras izpausmēm mākslinieciskajā izteiksmē un intelektuālā pārdzīvojumā, kas stāstu un leģendu veidā dzīvo līdz pat mūsdienām, atklājot un iezīmējot savas darbības daudzveidību.

 

*Funkcionālisms jeb MoMo(no angļu vārda Modern Movement – Modernā kustība) ir 20.gadsimta arhitektūras stils. Tā saknes iesniedzas jūgendstila periodā pirms I pasaules kara, bet atskaņas jūtamas vēl šodien. Funkcionālisma celtnēm raksturīgs izvērsts kubisku būvmasu kārtojums, plakani jumti, plaši iestiklojumi un kompozīcijas horizontalitāte, ko parasti uzsver lentveida logi vai balkoni. Funkcionālisms parasti izmantoja tehniskas novitātes – dzelzsbetona karkasa konstrukcijas, jauna tipa būvmateriālus u.c.

Latvijā funkcionālisms parādījās 20. gadu nogalē un bija valdošais stils līdz pat 1940. gadam. Paralēli attīstījās arī citi stilistiski novirzieni: Art Deco ir stils, kam raksturīgi eksaltēti lineāru ģeometrisku formu rotājumi, kas celtņu arhitektoniskajā noformējumā lielākoties sastopami kā atsevišķi elementi vai detaļas. Avots: http://minimal4.wordpress.com/2012/10/02/moderna-kustiba-jeb-momo/.

 

**Zvaigznīte B. (2005) Mēs stāstām par Stopiņu novadu. Rīga: Pētergailis, 199.- 202.lpp. ISBN 9984-33-143-1.

 

Ziņu sagatavoja:
Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane

Tagi: Stopiņu novads, Stopiņi, Brasliņas, mājas ēkas