Latvijā Tēva dienu oficiāli svin pavisam neilgu laiku, sanāk tikai trešo gadu. Bet ar katru gadu tā paliek populārāka. Māmiņas diena mums visiem labi zināma, bet Tēva diena vēl tāda neierasta.

Latvijā Tēva dienu oficiāli svin pavisam neilgu laiku, sanāk tikai trešo gadu. Bet ar katru gadu tā paliek populārāka. Māmiņas diena mums visiem labi zināma, bet Tēva diena vēl tāda neierasta. Es kopš bērnības biju domājusi – kāpēc māmiņu diena ir bet tēvu dienas nav? Protams vēl no Padomju laikiem iegājies, ka vīriešu dienu svin tajā 23 februārī, tad varēja tētim sarīkot kādu svētku sajūtu. Bet tā jau tāda pārfrāzēšana – no vīriešu dienas uz tēva dienu. Tāpēc es ļoti priecājos, ka tagad oficiāli arī pie mums Latvijā ir Tēva diena! Un es ļoti ceru, ka ta iegūs popularitāti un ar katru gadu mēs to vairāk un vairāk svinēsim, kā citus svinamos svētkus!

            Latvijā Teva diena svinama septembra otrajā svētdienā – šogad tā bija šo svētdien- 9.septembrī. Es ļoti ceru, ka jūs neaizmirsat un tajā dienā iepriecinājāt savus tētiņus, nav jau vajadzīgas dārgas vai lielas dāvanas, jo patiesi mīloši tēvi un viņu patiesi mīlošie bērni zin, ka nevis dāvanā tā ir sveikšana, bet patiesu vārdu, emociju un darbu parādīšanā, sacīšanā, samīļošanā – tā ir īstā lielā- DĀVANA!

            Protams, nav vajadzīga svētku diena, lai iepriecinātu, no visas savas sirsniņas, samīļotu savus tētiņus, pateiktu patiesus mīlošus vārdus, iepriecinātu ar kādu paštaisītu dāvaniņu, pašizceptu gardumiņu, atļautu nedaudz atpūsties un būtu blakus... Bet ja ir tāda Tevu diena, tad tas ir daudz oficiālāk, tāpēc tajā dienā varam vairāk atļauties, lai tētiņi izjūt mūsu mīlestību.

            Protams, ir ģimenes, kurās tētiņu nav, bet tas nenozīmē, ka svētku nav. Tajā dienā var samīļot to cilvēcinu, kas ir blakus, kas davā mīlestību kā tetis...

            Tiem, kam tetiņa vairs nav... Aizejiet uz kapiņiem, aiznesiet skaistās rudens puķes, pabūdiet domās kopā ar savu tētiņu, un iedomājieties- kā butu svinējuši, ja viņsš būtu blakus. Arī es, mani mīļie 9.septembrī bijām pie mūsu tētiņa Antona Slišāna kapiņa, sūtījām viņam savu mīlestību, savas domas, vārdus... skaitījām Antona dzeju, kuru viņš sarakstījis un veltījis tieši saviem bērniem, sievai un saviem mazbērniem. Mazbērni spēlēja muzikas instrumentus, dziedāja dziesmas. Tādā veidā aizsākot tradīciju – Tēva dienas svinēšanu apvienojot ar septembra dzejas dienu tradīciju.Šajā gadā mēs bijām mazā pulciņā, bet nav jau vajadzīgs liels pulks, lai būtu svetku un sirds siltuma sajūta. Tiksimeis nākamajā Tēva dienā Brēksenes kapiņos. (par šī gada svinēšanu informācija bija nopublicēta www.bibliotekas.lv/upite/)

            .

            Tāt, cik žāļ, ka teve nav blokus, es byutu tevi tātiņa dīnā īprīcynuojuse- ļuovuse vysu dīnu atsapyust- vysus, vysu darbeņus izdarātu, izcaptu uobuļu peiragu, jū tovys uobeļneicys, kai pīkrautys ar uobulīm, zori leidz zemeitei līcuos. Tu varātu tik siediet virtuvie pi golda i ar sovu raupjū rūku saglauzt sovus siermūs motus i meili, meili pasmaidiet, ka mozs styureits byutu pīdedzs i pasaceit:, Nikas, meitin, man tuopat garšuos- apiešu!” Tāt, man teve tik ļūti,ļūti, ļūti pītryukst un munai meitinei arī!!! Daudz, daudz bučys tev aizguojušejūs svātkūs!!!

…„Ar meilu kod asom vīnuoti,

Ar dorbu kod asom aiznymti,

Ar guodeibu kod asom svieteiti.”…

( nu O.Slišana dzejūļa „meitai Mārītei” nu dzejuļu kruojuma „TĪTUPATS”)

 

 

 

 

 

Ziņu sagatavoja:
Upītes bibliotēkas vadītāja Mārīte Slišāne