16.03.2012. apritētu 90 gadi Antona Slišāna mātei Annai Slišānei dzimušai Jermacānei izcilai tautasdziesmu un garīgo dziesmu dziedātājai, lielai rokdarbniecei un mīlošai mātei...

Sorkonu rūzis zīdu

Iz tovu rūku nūlīku, muot...

Lai jei kai guņslīsme dag.

Lai navāg ar vuordīm maņ saceit:

-          As Tevi meiļoju, muot! – „ ...

(A.Slišāns 1977.gods)

Pirms 90 gadiem 16.martā 1922.gadā Sviļpovas ciemā piedzima Anna Jermacāne. Viņa piedzima Jāzepa un Jūlijas ģimenē kā septītais bērns, pēc viņas vēl bija viena māsiņa, bet tā kā mazā māsiņa agri aizgāja viņsaulē, Anna palika jaunākais bērns ģimenē, visu mīlule, kā tēvs viņu sauca – myusu karalīne. Jā, un Anna  auga mīļa, strādīga, liela dziedātāja, rokdarbniece. Un šī vērstā ģimenes locekļu mīlestība pārauga Annā pašā, kuru tālāk viņa dāvāja saviem mīļajiem, vīram, bērniem, mazbērniem.

      Nodzīvoja Anna tikai 55 gadus, bet šie gadi ir divtik vērti, ja ne trīskārt, jo viņas dziedātās dziesmas- gan tautasdziesmas, gan garīgās  dzīvo vēl šodien, jo tās Antonam ir pierakstītas un ieskaņotas.Tās noder muzikālās folkloras un arī garīgo dziesmu izpētes darbam. Annas un citu sievu dziedātās tautasdziesmas pētītas Andas Beitānes monogrāfijā “Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā”(2009.) un psaļmu dziedājumi Aigara Lielbārža un Mārtiņa Boiko krājumā “Psalmu dziedāšana Latgalē” (2012.) Viņas rokdarbi- segas, kleitas, cepures, lakati, bērnu apģērbi vēl tagad priecē mūs. Ar saviem darbiem, dziesmām un mīlestību Anna sev pieminekli uzcēlusi. Anna ir mūža piemiņā glabājama ar to vien, ka izaudzinājusi tādu dēlu, kā Antons Slišāns.

            2012.gada 16 martā Annas dzimšanas dienā jau septiņos no rīta Tilžas katoļu baznīcā notika dievkalpojums par godu Annai, tad Brieksīnes kapsētā svecīšu aizdegšana un ziedu nolikšana pie Annas, viņas vīra un dēla Antona kapiņu, pulksten 11.00 Upītes bibliotēkā par godu Antona Slišāna mātei Annai Slišānei (Jermacānei)  pasākums „ Tovs sirds syltums, myužam paliks atmiņā...” kur kopā ar Upītes etnogrāfiskā ansambļa sievām un citiem apmeklētājiem atcerējāmies un godinājām šo SVĒTO (kā Antons teicis par savu māti) sievieti. Pasākumu iesākām  ar dziesmas atskaņošanu, kuru iedziedājusi  bērnu grupa „ Pumpuriņi” no Daugavpils Jeļenas Švilpes vadībā, dziesma ar Antona dzeju, kas veltīta mātei:

(nedaudz no dziesmas)

„Muote, māmeņa, muomuleite...

Saule, sauleite, syrdsyltumeņs...

Navaru, es bez pyupūlu zareņa,

Navaru, māmeņa,

Navaru, sauleite.

Pyupūlu zareņs ērbova,

Pyupūlu zareņs i kūde.

Nu Muotes dīnā pyupūlu zareņs

Dvēseles baļsteņā īsarunova”...

Pasākuma gaitā iepazīstināju ar Annas biogrāfijas nozīmīgākajiem datiem, dēla veltīto dzeju mātei, skatījāmies bildes no Annas dzīves, dalījāmies atmiņās, sievas dziedāja skaistas tautasdziesmas un garīgās dziesmas. Pasākums izvērtās emociju un atmiņām piepildīts, kas sildīja mūsu sirsniņas.

            Atmiņā mūžam jāsaglabā tādi cilvēki, jo tā ir tā mūžība, tā ir tā dzīvošana pēc nāves!

Izstāde skatāma visu martu Upītes bibliotēkā, kur var apskatīt nelielu ieskatu Annas darbiņos, Annas dziedātajās dziesmās un Antona dzejā veltītai mātei.

Paldies visiem, kas ieradās uz šo pasākumu.

Ziņu sagatavoja:
Upītes bibliotēkas vadītāja Mārīte Slišāne.