Kruķu bibliotēkas vēsturi izsekojot arhīva materiālos, pirmie lēmumi atrodami1949.gadā : organizēt pārvietojamās bibliotēkas kolhozos. Saglabājies Ružinas pagasta padomes darbaļaužu deputātu izpildkomitejas lēmums Nr. 30 no 15.03.49. "No 1949. gada sākt daiļliteratūras vākšanu bibliotēkām un sniegt praktisku palīdzību kolhozu sarkano stūrīšu ierīkošanai."

   28.06.49. lēmums "Par situāciju kultūras masu darbā tautas namā un bibliotēkā ": Organizēt katrā kolhozā sarkano stūrīti un lasītavu (избы - читальни).

   1951. gadā Maltas rajona kultūras un izglītības darba nodaļā reģistrēta Kruķu ciema bibliotēka, tas arī uzskatāms par dibināšanas gadu. Bibliotēka reģistrēta ar 194 eks. fondu.Pirmais ieraksts inventāra grāmatā datēts ar 1951. gada 4. janvāri. Kā pirmā reģistrēta V.Igo "Parīzes Dievmātes katedrāle" (krievu val.). Gada beigās bija jau 508 eksemplāri iespieddarbu.

   Pirmais bibliotēkas vadītājs bija Sadofijs Pankovs , strādāja nepilnu gadu, līdz aiziešanai padomju armijā.

   1951.-1957. vadītāja ir Marija Blohina. Bibliotēka atrodas Hatku ciemā (patreiz Sutuginu mājas), pagasta padomes telpās, šaurā tumšā istabiņā.

M.Blohina dzimusi 1927. gadā, dzīvoja Zuju sādžā. Savās atmiņās atceras, ka tajos laikos laukos bija daudz jaunatnes, grāmatas lasīja daudz. Bibliotēkas darbs bija ciešī saistīts ar kluba darbu, Marija Pahomovna vadīja bērnības svētkus, atpūtas pasākumus. Notika lasītāju konferences, piemēram par Fadejeva grāmatu "Jaunā gvarde", jautro un atjautīgo klubi. M.Blohinai ir 3 klašu izglītība, 1 mēnesi mācījusies Rīgā bibliotekāru kursos un eksāmenu nokārtojusi izcili. Marijas kundze savas darba gaitas ir sākusi kūdras fabrikā "Ezernieki", Zuju purvā. Kad sāka veidoties kolhozi, viņa pāriet strādāt lopkopībā. Pēc darba bibliotēkā strādājusi par cūku fermas pārzini, kluba vadītāju, degvielas uzpildes stacijā kolhozā "Ļeņiņec", par noliktavas pārzini. Visos darbos ir bijusi čakla un apzinīga strādniece. Bez tam Marijas kundze ir izcila rokdarbniece un vecticībnieku tradīciju uzturētāja. Daudzās izstādēs ir bijuši viņas austie tepiķi ar vecticībnieku simboliku, izšuvumi.Tika filmēta TV raidījumam "Province" -"Vecticībnieku draudzes Latgalē".Avīzēs publicētas intervijas ar Mariju Blohinu: Rēzeknes vēstīs 1998. gadā , 2002. gadā, 2005. gadā Silmalas dzīvē.

1957.- 1958. - Mirimija Danilova

1958.- 1961.- Jevdokija Novosjolova

1961.- 1963. - Varvara Kurašova. Dzimusi Ružinā 1935.gada 10. decembrī. Pirms darba bibliotēkā strādāja Ružinas MTS no 1955.g. 10.VIII. 1963. aizgāja mācīties uz Rēzeknes pedagoģisko skolu. No 1964. gada sāka strādāt Alkšņu 8-gadīgā skolā. 1966.gadā pārcelta uz Līču pamatskolu Pustinkas ciemā, kur 1968. gadā iecelta direktores amatā. 1970. gadā Līču skola tiek slēgta, V.Kurašova atgriežas Alkšņu skolā, kur nostrādāja līdz 1978. g., tālāk strādā par kadru inspektori kolhozā "Ļeņiņec" līdz pat aiziešanai pensijā 1993. gadā. Varvara Kurašova atceras, ka pieņēma bibliotēku no J.Novosjolovas, kura aizbrauca dzīvot uz Krieviju. Bibliotēka atradās Hatku sādžā, turpat bija arī ciema padome, kurā par priekšsēdētāju strādāja Zinaīda Grigorjeva, klubā strādāja Olga Mjaņa, medpunktā Jevgenija Šmaukstele.Bibliotēkā darba bijis daudz, kopā ar skolu rīkoti pasākumi, kā bērnības svētki, pilngadības svētki, mirušo atceres dienas kapsētās. Bibliotēkā rīkotas izstādes, arī ceļojošās uz izsniegšanas punktiem, kuri bija Pustinkas un Jekimovkas ciemos, rīkotas literārās tiesas, grāmatu apskati. Kā aktīvākos lasītājus Varvara Kurašova atceras Jekaterinu Samohvalovu, Jevstratonu Korziņinu, Varfalameju Kuzņecovu. Fonds ticis papildināts ar sūtījumiem no Rīgas, kā arī līdzekļus piešķīra ciema padome. Bibliotekāra alga bija 360 rbļ. Bibliotēkas telpas sastāvēja no bibliotekāra darba kabineta un nelielas grāmatu krātuves, 1963. gada beigās fonda apjoms pārsniedza 6000 eks. Pastāvēja prasības, lai ikviena ģimene būtu bibliotēkas lasītāji, tas prasīja lielu darbu un organizatora talantu. V.Kurašovas darba laikā iegādāts pirmais katalogu skapis, veidoti katalogi, lasītāju kartotēka, klasifikācija, aprakstīšanu veica pats bibliotekārs. 

1963. gadā bibliotēka pārceļas uz Kruķu ciemu, telpām, kurās atrodas klubs un pasts.

1963. gadā srādā Ļubovj Verjovkina

1966.- 1998. - Jevdokija Kitajeva. Viņas vadīšanas laiku var dalīt divos posmos - padomju laiku un pēcatmodas laiku, kas abi ir krasi atšķirīgi. Ja padomju laikos viss notika centralizēti: grāmatu iegāde, aģitācijas darbs, pasūtījuma izstrādes, brīvās Latvijas laikā vairāk tiek ņemtas vērā klientu vēlmes.

   1975. gada 1. jūnijā  fondi tika centralizēti, Rēzeknes RCBS filiālbibliotēka Nr 47.

   1981. gadā bibliotēka pārcelta uz jauno ēku, kurā atrodas kolhoza "Ļeņiņec" kantoris un Tautas nams, netālu natrodas Alkšņu 8-gadīgā skola ( Vēlāk Kruķu pamatskola, tagad Tiskādu vidusskolas srtuktūrvienība Kruķu pamatskola) tikai sākotnēji tā atradās otrajā stāvā, plašās telpās, kur patreiz ir SIA "Kruķi" valdes priekšsēdētāja kabinets, bibliotēka vēlāk pārcelta uz 1. stāvu.

   1991. gadā notiek fondu decentralizācija.

   1996. gadā bibliotēka reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā.

   Kopš 1998. gada bibliotēku vada Anita Laizāne. 1990. gadā beidza Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, strādājusi par vecāko bibliotekāri Preiļu centrālajā bibliotēkā, Preiļu bērnu bibliotēkā, par bibliotēkas vadītāju Sīļukalna pagasta bibliotēkā.

   2004. gadā bibliotēka reģistrēta LR kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā.

   2005. gada martā uzsākta bibliotēkas datorizācija, pateicoties VVBIS projektam. Uzstādīts 1 dators lietotājiem , maijā pieslēgts internets. 2006. gadā uzstādīts dators darbiniekam. Bibliotēka veidojas par informācijas centru.

   2006. gadā bibliotēkas vadītāja beidz kursus un saņem ECDL datorprasmes sertifikātu.

 2008.gadā ar projektu Trešais Tēva dēls, Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansējumu, bibliotēkā uzstādīti vēl 4 datori apmeklētājiem, multifunkcionālā iekārta, pieslēgts ātrgaitas internets un bezvadu internets. 3TD projekts apmaksā daudz dažādu apmācību bibliotekāru profesionālo prasmju paaugstināšanai.

  Ieskats bibliotēkas vēsturē bildēs.

 

Adrese

Miera iela 4, Kruki, Silmalas pag., Rēzeknes nov., LV-4636

Kontaktinformācija

Darbalaiks

  • P:
  • O:
  • T:
  • C:
  • P:
  • S:
  • Sv:

Saites

kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv