Šovasar no 3. līdz 13. jūlijam mūsu pagasta Kristapiņos atkal darbojās arheoloģi. Rušonas bibliotēka organizēja novadpētniecības ekspedīciju uz Kristapiņu senvietu un Rušonas muižu. Kad ieradāmies kapulaukā, darbi ritēja pilnā sparā. Rīgas skolēnu pils arheologijas pulciņš skolotājas Ināras Kunigas vadībā bija atrakuši vairākus kapus, pār kuriem šodien klājas ceļš. 30 - 40 cm dziļumā atradās karavīra bērna un sievietes apbedījumi. Tie ir 11. gadsimta apbedījumi, kuri ir slikti saglabājušies. Tika iegūtas senlietas: karavīra bronzas aproce, spirālgredzeni, saktas. Arheologi tās prakstīja, zīmēja, noteica virzienu kā veidoti apbedījumi.

Iegūtajām senlietām ir vēsturiska un zinātniska nozīme. Kristapiņu kapulauki joprojām nav līdz galam izpētētīti.  Mēs vērojām kā strādā arheologi, apbrīnojām viņu pacietību. Aplūkojām bronzas rokassprādzi un citas iegūtās senlietas. Klausījāmies ko par tām stāsta arheologi.

Arheologi veikuši izrakumus arī Rušenicas pilskalnā. Viņi mums pastāstīja, ka Rušenicas pilskalnā drīzumā tiks uzstādīts stends par tur iegūtajiem materiāliem.

Ekspedīcijas gaitā tika pastāstīts par to, kā cēlušies apdzīvoto vietu Kristapiņi, Lubānu  nosaukumi.Aplūkojām savu Rušonas baznīcu, kura ir viena no vecākajām Latgalē. Ciemojāmies Rušonas muižā, kura šobrīd piedzīvo restaurāciju, ir sakopta un neparasti skaista. No krasta vērojām Upursalu un Liepsaliņu, peldējāmies ezerā.