Ieva Samauska šajā stāstā pēta vienpatības stimulēto bērna fantāziju un tās nozīmi pieaugšanas procesā, kad caur dažādām rotaļām (spēlēšana “mājās” vai “ģimenēs”) tiek imitētas pieaugušo darbības un sociālās lomas, kas ļauj bērnam reflektēt par sevi un savu vidi.