Citam — nauda, citam — slava, 
Man ir varavīksne sava. 
Sienu to kā tēva jostu, 
Pratīs atvairīt tā postu. 
Tā kā šalli apkārt tinu, 
Pieglaužu pie vaiga viņu. 
Un, kad bēdu nākam jaušu, 
Skatu paceļu uz augšu — 
Mirdz tur brīnumainās krāsās 
Varavīksne — mana māsa!