Romāna galvenie varoņi – Tūrs, Levs un Nīma, kura ir arī stāstītāja. Nepārprotami Nīmas prototips ir Marija, bet Leva – Jāzeps. Viņi veic misiju, kuras mērķis ir glābt pasauli jeb atrast un iznīcināt čipu rūpnīcu, kas ražo cilvēkos iedzīvināmās kontroles mikroshēmas ar noteiktu personības programmu. Romāna gaitā varoņi apmeklē divpadsmit stacijas – tā varētu būt analoģija katoļu krustaceļam, kurā gan ir četrpadsmit meditācijas/stacijas, kas veltītas Jēzus Kristus ciešanām. Ar runājošas un nekad neiztukšojamas mugursomas palīdzību jaunieši pilda savu misiju, sastopot dažādus cilvēces pagrimuma, dzīvnieciskuma un apgrēcības pierādījumus vēsturiski un lokāli izvērstā laiktelpā. Staciju nosaukumi (spāņu un franču valodā) tāpat kā nodaļu ilustrācijas atklāj nodaļas pamattēmu. Romāna darbības telpa ir abstrahēta, nedefinēta, tā līdzinās laika tuneļiem un aptver dažādus reģionus. Protams, romānā dominē atsauces uz Bībeli un kristietību, tās savītas ar vēsturisku un laikmetīgu faktoloģiju: prototipiskais Kaspara Hauzera tēls no 19. gs., seno romiešu hedonisms, debesskrāpji, smadzeņu neitralizācijas teorijas u.c.