Hloja ir pavisam parasta meitene. Viņai ir pavisam parasta ģimene – mamma, tētis un māsa, taču viņa ir pavisam vientuļa. Hlojai šķiet, ka jaunāko meitu Anabellu māte mīl vairāk un ka nevienam nerūp, ko Hloja domā un jūt. Mamma ir aizņemta ar savu priekšvēlēšanu kampaņu un pūlēm būt smalkai, tētim ir nepatikšanas darbā, bet supertalantīgā, gudrā un skaistā māsa ir sāncense, nevis draudzene. 
Bet tad Hloja satiek Smirduļa kungu, vietējo bezpajumtnieku. Jā, viņš mazliet smird, taču ir vienīgais cilvēks, kurš ir laipns pret meiteni. Tāpēc, kad Smirduļa kungam vajadzīga vieta, kur apmesties, Hloja nolemj viņu paslēpt dārza šķūnītī.
Tomēr meitenei nākas uzzināt, ka daži noslēpumi ne pie kā laba neved. Un, ja runājam par noslēpumiem, arī Smirduļa kungam, šķiet, ir kas slēpjams…