Ojārs Vācietis dzimis 1933. gada 13. novembrī Ziemeļvidzemē ‒ Trapenes pagasta Dumpjos. Mācījies Trapenes pamatskolā, Gaujienas vidusskolā (1948‒1952). Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1952-1957). Strādājis laikrakstā Literatūra un Māksla, žurnālā Liesma, žurnālā Bērnība, un žurnālā Draugs, kā arī Rīgas kinostudijā par redaktoru.

O. Vācieša pirmais dzejolis Miera balss 1950. gadā publicēts Apes rajona laikrakstā Sarkanā Ausma. 1956. gadā iznāk pirmais O. Vācieša dzejoļu krājums Tālu ceļu vējš. No 1960. gada janvāra līdz pat pēdējam elpas vilcienam dzejnieka dzīvesvieta ir Pārdaugavā, kur dzeja pie Ojāra Vācieša „atnākusi" kustībā, staigājot pa Āgenskalnu, Torņakalna ieliņām, gar Mārupītes ievu un nātru džungļiem, ap Māras dīķi (dzejnieks to sauca par ezeru), pa Zaķusalas, Lucavsalas takām, gar Daugavas krastu no Bolderājas līdz Katlakalnam.60. gadu sākumā sarakstīta vispersoniskākā un mākslinieciski spožākā O. Vācieša poēma Balsij bez pavadījuma. Tā ir himna dzejnieka lielajai mīlestība un harmonijas avotam - Latvijas dabai. Šī sajūta caurauž visas dzejnieka grāmatas. Šajā laikā klajā nāk dzejoļu krājumi: Krāces apiet nav laika (1960), Viņu adrese - taiga (1966), Elpa (1966, LPSR valsts prēmija), Dzegužlaiks (1968), Aiz simtās slāpes (1969), Melnās ogas (1971), Visāda garuma stundas (1974), Gamma (1976), Antracīts (1978), Zibens pareizrakstība (1980), Si minors (1982); dzejoļu krājumi bērniem: Dziesmas par... (1965), Sasiesim astes (1967), Punktiņš, punktiņš, komatiņš (1971), Kabata (1976); publicistika - Ar pūces spalvu (1983).

Dzejnieka dzīves laikā publicēti 18 dzejoļu krājumi (to skaitā sešas grāmatas bērniem) un divas īsprozas grāmatas. Pēc dzejnieka nāves grāmatās Nolemtība (1985) un Ex libris (1988) iznāca savulaik periodikā publicētie, rokrakstā palikušie un cenzūras atraidītie dzejoļi. Viņš pārtulkojis M. Bulgakova romānu Meistars un Margarita.

1967. gadā O.Vācietim piešķirta LPSR Valsts prēmija, 1972. gadā LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums, 1977. gadā LPSR Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1982. gadā PSRS Valsts prēmija.

Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos. O.Vācieša bijušajā dzīvesvietā Altonavas ielā (tag. O.Vācieša) ielā 19 1992. gadā atvērts memoriālais muzejs.

Tagi: Izstāde