Un šajā rudenī mēs satiekam troļļus visur, jo tieši šogad Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma ir "Troļļi Ziemeļos".  Ziemeļos mēs sastopam daudz un dažādus troļļus. Vieni nolaupa un pavedina; citi zog bērnus, bet vēl trešie aizvilina pat pieaugušos. Undīne var iemānīt cilvēku akacī, bet vēl citi troļļi zagt zeltu un dārglietas.

 

 Troļļi (jodi) pirmo reizi minēti skandināvu mitoloģijas  - Eddas tekstos jau ap 1220 gadu. Romantisma laikmetā  atkal atdzimst troļļu tēma, kas parādās 1884. gadā iznākušajā P.K. Asbjernsena un  J. Mū "Norvēģu tautas pasaku"  krājumā, kā arī  vēlāk Henrika Ibsena darbā "Pērs Gints".

 

 Parasti troļļi dzīvo cilvēkiem grūti pieejamās vietās, un to meklēšana var būt cilvēku dzīvībai pat bīstama. Vairums troļļu ir sastopami gandrīz katrā Ziemeļvalstu mitoloģijā, bet atsevišķi troļli ir raksturīgi tikai dažām konkrētām vietām. Piemēram, Jotunhaimenā, Norvēģijā kādreiz dzīvojuši milži (jutulen), kas lielās dusmās viens otru apmētājuši  ar akmeņiem, un šo cīņu liecības vēl šodien skatāmas pakalnos, kur guļ lieli akmeņi. Dānijā, savukārt, mežos un purvos sastopami dziedoši un dejojoši elfi, bet Bornholmas salā var satikt  draudzīgo Krolli Bolli (Krøllebølle). Arī Somijas mežos  var satikt  trolli (peikko), bet paši pazīstamākie somu troļļi dzīvo Muminu pasaulē.

Tagi: Izstāde