Imants Ziedonis dzimis Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema "Birutās" zvejnieku ģimenē. Viņš ir mācījies Lapmežciema pamatskolā, 1952. gadā pabeidzis Tukuma 1. vidusskolu. 1952. gadā un līdz 1959. gadam studēja filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē neklātienē. Vēlāk studējis M. Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā, kur beidza Augstākos literāros kursus (1964). Ziedonis studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus, tai skaitā kā bibliotekārs, skolotājs, ceļu remontstrādnieks. Bijis Padomju Savienības komunistiskās partijas biedrs. Laikā no 1964. līdz 1965. gadam bijis izdevniecības "Liesma" redaktors.

    Trešā atmodas laikā bija aktīvs sabiedrisks darbinieks. Bijis viens no Latvijas Kultūras fonda dibinātājiem un tā pirmais priekšsēdētājs no 1987. līdz 1993. gadam. Tāpat bijis viens no Latvijas institūta dibinātājiem un sākumā bijis arī tā vadītājs (1998—2000). 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Stučkas vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". 1991. gadā nolika AP deputāta mandātu (viņa vietā Aizkraukles vēlēšanu apgabalā ievēlēts Aivars Berķis) un turpmāk politikā vairs aktīvi nedarbojās.

    1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos. Apbedīts Engures novada Ragaciema kapos.

Daiļrade

    1956. gadā sācis publicēt literāros darbus. Pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts" viņš izdeva 1961. gadā. Šajā gadā kļuvis par Rakstnieku savienības biedru, no 1966. līdz 1967. gadam bijis tās valdes sekretārs.

Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972). Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1990). Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995) un I šķiras Atzinības krustu (2008). Saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1967), Literatūras gada balvu (2000, 2006) un Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu (2001). 1999. gadā Ziedonim tika piešķirta Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971 - 1974).

 

 

Tagi: izstāde