2015.gads Pūres pagastam ir divu vēsturisku notikumu jubilejas gads. Pirms 785 gadiem 1230.gadā pirmo reizi rakstos minēts vārds Pūre, bet pirms 85 gadiem 1930.gadā dibināta Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija, kas ir pirmā šāda zinātniski pētnieciskā institūcija Baltijā.

Šajā sakarā jāpiemin arī 1920. gada 19.oktobris, kad tika pieņemts lēmums par valsts dārzniecības izveidošanu Pūres muižā, kas varētu nodarboties ar jaunu šķirņu selekciju. Nu jau 95 gadus dārzkopība ir nesaraujami saistīta  ar Pūres pagastu, kas lielā mērā ir ietekmējusi arī apdzīvotās vietas attīstību un arī izskatu.

Pūres pagasta bibliotēka – informācijas un novada izpētes centrs šogad organizē dažādas aktivitātes, kas saistītas ar Pūres pagasta vēstures izpēti. 20.februārī notika tikšanās ar vēsturnieku Agri Dzeni, kurš no latīņu valodas iztulkojis 13.gadsimta dokumentus, lika mums saprast, ka šajā laikā Pūri (pie Muļkana) apdzīvojuši kurši, ka noslēgtie līgumi mūsu senčiem sola pilnīgu un mūžīgu personības brīvību, ka vēl 14.gadsimtā zemnieks samērā brīvi rīkojās ar savu zemi, lopiem, mantu, saimniecību un varēja mainīt dzīvesvietu, bet 15.gadsimta sākumā vietējais iedzīvotājs zaudē gan zemi, gan brīvību un kļūst par dzimtcilvēku. Tikšanās laikā mēģinājām  noskaidrot: kur atrodas Pūre – Zemgalē vai Kurzemē; pētījām vecās kartes, kādā valodā runāja senie pūrenieki; ko nozīmē vārds Pūre, kā arī diskutējām par grāmatu “Kuršu ķoniņi un citi lēņa vīri Rietumlatvijā. Septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze.”

Otrs notikums, kas Pūres vārdu 20.gadsimta 30-tajos gados padarīja populāru, ir siltumnīcu celtniecība. Pūrē pirmās Holandes tipa siltumnīcas tika uzbūvētas 1929.gadā. Šīs vienkāršās “blokmājas” Latvijā bija jaunums, pēc to parauga tās tika celtas Rīgā, Jelgavā u.c. Stikla mājās tika audzēti ne tikai gurķi, tomāti,  salāti, sīpolloki, spināti, bet arī vīnogas, citroni, ženšeņš, rozes u.c. Tāpēc 27.martā uz satikšanos aicinājām Pūres siltumnīcu bijušos darbiniekus. Darba kolēģēm bija ko atcerēties, vienai otru papildinot, viņas dalījās atmiņās. Zeta Kiršteine siltumnīcās strādājusi no 1955.gada. Viņa rādīja fotogrāfijas, kurās redzamas kopā ar Rasmu novācot ražu Sabiles vīna kalnā (toreiz tas bija Pūres DIS pārziņā), arī Skaidrītei Muzikai 1960.gadā darbs sākās pie vīnogām, vēlāk viņas pārziņā bija dārzeņi. Laumai Zariņai  no 1958. g. līdz 1966.g. bija uzticēti tomāti. Skaidrīte Zubova atcerējās, ka pirmo gurķu ražu novāca jau marta sākumā. Darbs bijis smags, viss jāpaveic ar rokām: jāceļ, jāstumj, jānes.  Arī Skaidrītes Jurušas un Rasmas Kreicbergas fotogrāfijas liecina par strādāšanu siltumnīcās. Larisa Bite, pēc pasniedzējas darba Višķu dārzkopības tehnikumā, no 1965.gada savas zināšanas pielietoja praktiski. Selekcijas darbs veikts gan gurķiem, gan tomātiem, izveidotas jaunas šķirnes. Fanija Feldmane darbu organizēja 1990-to gadu sākumā, tad ”juku laikos” viņai piedāvāja privatizēt siltumnīcas, bet no tā atteikusies. Visas darbinieces ar pateicību atcerējās savus darba vadītājus. Tāda bija šo sieviņu ikdiena: sēt, stādīt, ravēt, rušināt, laistīt, novākt ražu. Mums pārējiem klātesošajiem bija interesanti paklausīties un saņemt padomus, it sevišķi tagad, kad jāsteidz padarīt agros pavasara darbus. Paldies par to! Pateicība arī Irēnai Medisonei, kura mums pastāstīja kā gatavot cukurbiešu sīrupu, un folkloras kopas “Pūriņš” dalībniekiem, kuri uzstājās gan februāra, gan marta pasākumos, par skanīgo priekšnesumu.

Bibliotēka aicina arī turpmāk piedalīties cikla “Pūrei 785” aktivitātēs: 25.aprīlī - dosimies neparastā ceļojumā, 16.maijā plkst.17.00 sniegsim padomus, kur meklēt informāciju un kā veidot dzimtas koku; 26.jūnijā – Zemeņu ielas svētku ietvaros tiks rīkota Bibliotēkas diena utt.

 

Ziņu sagatavoja:

Uz tikšanos bibliotēkā, vadītāja Valda Dzelzkalēja