Jaunu grāmatu atvēršanas svētki Pļaviņu novada bibliotēkā

Tveicīga jūlija pēcpusdiena ienākusi mazpilsētā. Gaisā virmo un savijas liepziedu un putekļu smarža. Pa Daugavas ielu, cauri pilsētai, kā vienmēr traucas tie, kam ceļš priekšā. Bet vīri un sievas ar liliju pušķiem dodas uz vietējā kultūras nama Mazo zāli ne jau patvērumu no saules svelmes meklēdami. Šovakar te Pļaviņu novada bibliotēka rīko mazus svētkus saviem lasītājiem – iznākusi pļaviņietes Aldonas Cinītes grāmata „Lūdzu, palīdzi man!”. Arī kalsnavietim, žurnālistam un rakstniekam, Pēterim Liepiņam jauns apceru un atmiņu krājums rakstnieka Jāņa Sārta talanta cienītājiem. Abi autori piektdien, 9.jūlijā tikās ar saviem lasītājiem.

Pēteris Liepiņš pie rakstnieka Jāņa Sārta daiļrades un dzīves izpētes atgriezies pēc desmit gadu intervāla – 2000.gadā iznāca viņa J.Sārtam veltītā grāmata „Cilvēks, kurš gribēja degt, ne gruzdēt”.

„Gadu plūdumā laiks nežēlīgi izdzēš pat dziļi iemītas ievērojamu kultūras darbinieku pēdas. Kamēr šie cilvēki dzīvo mūsu vidū, parasti nedomājam, ka var pienākt laiks un viņu vairs nebūs. Kad nenovēršamais ir noticis, tad it kā atjēdzamies un no atmiņu drumstalām steidzam restaurēt aizgājušā tēlu, ” tā savas grāmatas priekšvārdā raksta Pēteris Liepiņš. Autoram rūpējis saglabāt sava novadnieka rakstnieka Jāņa Sārta – tautā iemīļota rakstnieka – piemiņu un popularizēt viņa daiļradi tiem, kam padomju represijās cietušā rakstnieka vārds ir svešs. Krājumā  apkopotas gan rakstniekam tuvu cilvēku (māsas Mirdzas un R.Mežsētas-Vītiņas atmiņas), gan citu latviešu literātu atmiņu stāsti (I.Indrāne, L.Ķuzāne, A.Pelēcis, A.Caune); tāpat Jāņa Sārta rakstītās un viņam adresētās vēstules kā sava laika notikumu atspulgs. Atradīsim arī rakstnieka izsūtījumā sarakstītos stāstus un tēlojumus.

Krājumu papildina krājuma sastādītāja ar personiskām atmiņām caurvīta apcere par J.Sārtu, kā aŗī Madonas novadpētniecības muzeja speciālistes Daces Zvirgzdiņas apcere „Laiks ienes skaidrību”.

Grāmatu bagātina Jaunkalsnavas Tūrisma informācijas centra vadītājas Guntas Lapsas novadpētnieciskais apraksts par Kalsnavu vēsturiskā un šodienas skatījumā. Klāt pievienoti interesanti fotomateriāli. Kā gandrīz vienmēr, arī šoreiz P.Liepiņa grāmata izdota Latgales Kultūras centra izdevniecībā Rēzeknē.

Gribu atgādināt, ka būtiskākais P.Liepiņa devums ir autobiogrāfiskā triloģija „Darbā, kauju ugunīs un krievu lēģerī rūdīts”, kurā atradīsiet dokumentālu un personiski izdzīvotu laikmeta liecību.

                        Aldonai Cinītei šī jau ir ceturtā grāmata, šoreiz veltīta mazajam kucēnam, kuram briesmīgi sala caurajā suņu būdā un ziemas salā... Un ne tikai viņam, bet droši vien visiem mazajiem četrkājainajiem draugiem, kuru dienas saistītas ar viņu saimnieku labestību vai arī ... nežēlību un vienaldzību. Grāmatas varone krustmāte Alise mīl visus suņus - gan skaistuļus, gan nelaimīgus plušķīšus - slimus un cilvēku pamestus, nodotus: „Mans draugs ir cilvēksuns, jo saprot vārdus un reizēm rīkojas arī kā cilvēks, ko ne vienmēr var teikt par radības kroni”. Visvairāk jau viņa mīl tos, kuriem nav paveicies un pietrūkst gādīga saimnieka.

Grāmatas otro plānu veido nepievilcīgi tēlota mazpilsētas vide, kur netrūkst nelaimīgu un nevienam nevajadzīgu cilvēcisku būtņu, no kurām strāvo agresija ... Šķiet, ka viņu dzīves problēmas autores sirdi nesaviļņo. Viņi jau ir tie, kas būdami nelaimīgi paši, dara nelaimīgus arī stāstītājas mīļos četrkājaiņus...

Meklējot emocionālu mierinājumu, cilvēki izvēlas mājdzīvniekus, bieži vien aizmirstot, ka tie prasīs rūpes un atbildību, laiku un līdzekļus. Tomēr gribas pievienoties grāmatas autorei, kad viņa raksta: „Es zinu, kā dzīvnieku audzināsi, tāds viņš arī būs. Cilvēki, neaudziniet cīņas suņus un kvēlus mantas sargātājus! Audziniet sev draugus, tie vienmēr zinās kā rīkoties. Suns ir vislabākais draugs.”

            Aldona Cinīte, būdama izteikts rīcības cilvēks, arī praktiski rūpējas par četrkājainajiem cilvēka draugiem, kuri nonākuši nelaimē. Tas radis arī atspoguļojumu grāmatā – bezsaimnieka suņa Sašas stāsts, kuram savas mājas un mīlestību piedāvāja piecpadsmit suņa gribētāji, pateicoties „krustmātes Alises” vēstulei avīzē „Staburags”. Piebildīšu, ka par Sašiņa jaunajiem saimniekiem kļuva pļaviņiešu Berķu ģimene, kur tagad mājo uz grāmatas vāka redzamais skaistulis Saša – Sančo. Berķi labprāt stāstīja, kā dzīvojas viņu ģimenes jaunajam loceklim, kurš pamanījies kļūt par saimnieku mīluli un siržu pavēlnieku.

Nu, ko, pļaviņieši, - lasīsim grāmatu un varbūt tajā atpazīsim sevi. Tā kā esam cilvēki, tad mums ir iespēja mainīt sevi un arī pasaule mums apkārt mainīsies ... Piebildīšu, ka grāmatas iznākšanai nepieciešamos līdzekļus atvēlējusi Pļaviņu novada dome.

            Tikšanās ar jaunos grāmatu autoriem noslēdzās ar Pēterim Liepiņam un Aldonai Cinītei dāvinātiem vasaras ziedu pušķiem un autogrāfu dalīšanu lasītājiem. Mazā sabiedrība vakaru noslēdza ar tēju un kafiju Pļaviņu kultūras nama lapenē mežvīteņu ēnā, izbaudot maigo vakara sauli.

            Abas jaunās grāmatas ir pieejamas Pļaviņu novada bibliotēkā; tāpat arī abu rakstītāju iepriekš izdotie darbi gaida savus lasītājus. Uz tikšanos Pļaviņu novada bibliotēkā un jaunas ieceres un darbus abiem piektdienas vakara varoņiem!

   

 Informāciju sagatavoja: Ineta Grandāne 

Pļaviņu novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre      

Adrese

Daugavas iela 49, Pļaviņas, Pļaviņu nov., LV-5120

Kontaktinformācija

Tālr.: 65134358 (Bibliotēkā)
E-pasts: plavinu.biblioteka1@inbox.lv

Kultūras karte

Darbalaiks

  • P:9:00-18:00
  • O:9:00-18:00
  • T:9:00-18:00
  • C:9:00-18:00
  • P:9:00-18:00
  • S:9:00-15:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv