14. septembrī man ir oficiālā dzimšanas diena. Tāds smuks skaitlis, no abiem galiem vienādi lasāms - 66. Nav gan apaļš, tādēļ nekādu lielo balli nerīkoju. Un tomēr...
svētki ir jāsvin, jāpriecājas par to, ka ir, ko svinēt, ar ko svinēt - vismaz manu draugu - bibliotēkas lietotāju loks. Re, kas mums sanāca...
Caur sirdi vien var laimes brīdi sajust,
bez skaļiem vārdiem, biežāk - klusumā.
Tu jutīsi, ka prieks kā silta vēsma
tev pārņem dvēseli un ietin mīļumā. ( B. Zuravska)
“Pabeidzot lasīt labu grāmatu, liekas, ka esi šķīries no drauga. ” (Voltērs)
Cilvēk! Uz mirkli apstājies savā steidzīgajā gaitā pa dzīvi, godinot to cilvēku piemiņu, kuru dzīvība tika izdzēsta jau Golgātas ceļā izsūtījumā.
Iastādes ir viens no izplatītākajiem bibliotēkas grāmatu publicitātes veidiem.
"Tas ir mūsu spēkos - norādīt ceļu uz mazāk bīstamu un laimīgāku dzīvi"
Es iededzu sārtu sveci - par mīlestību,
Es iededzu zaļu sveci - par dzīvību,
Es iededzu baltu sveci - par gaismas un ceļa turpinājumu.
Paldies par iespēju uzturēt mundru noskaņojumu, labu stāju un pārliecību par sevi.
Mīļie bibliotēkas apmeklētāji, lai 2019 gads mums ir vēl skaistaks par aizvadīto! Teiksiet, kur nu vēl skaistāks par simtgades piepildīto un pārpildīto, tik krāšņo un emocijām bagāto, ka reizēm tā visa jau bija par daudz? Jā, lai šīs ir vēl skaistāks, bet - citādi skaistāks.
Uzsniga sniedziņš balts un tas ļauj sirdī sildīt cērības un mīlestību.