Senatnē Meteņiem vajadzēja būt pašiem vispriecīgākajiem svētkiem, kas atzīmēja gaismas uzvaru pār tumsu.

Dedzat, meitas, gaišu guni,

Pušķojiet istabiņu.

Tilti rīb, važi skan,

Metens brauca pār kalniņu

Saules grožu rociņā.

 

Meteņu tradīcijās spilgti varēja redzēt savstarpējo pakļautību un saistību starp senā notikuma atmiņām, saules gaitu un zemes cilvēku rituāliem, paražām, tautas darbībām, piemēram, latvieši un ne tikai, arī krievu tautas Meteņus saista ar sviesta kulšanu. Salidzināsim Meteņa vārdu krievu valodā - "масленица"- sviesta diena.Vēl bija citas darbības, kas jāveic, lai lopiņi ne slimo, lai graudaugu raža ir augsta, lai dzīvotu saticībā.

Ilzes Jansones grāmatā "Meteņa būtība"  mēs lasam... "Meteņi kā svinamā diena pilnīgi aizmirsta.".  Tā īsti droši vien nav, un viss atkarīgs no mūsu pašu tieksmi, idejam un aktivitātem.

Gribu teikt par mums, pededzešiem... mēs dzīvojam uz Krievijas robežas, krievu iedzīvotāju ir krietni vairāk, mēs draudzīgi sadzīvojam ar latviešiem un mums savijas divu tautu kultūras. Šogad Meteņi sakrīt gan latviešiem, gan krieviem, vēlāk arī Lieldienas.

Bet pašlaik par Metendienu...  Katru dienu sākot ar 21. februāri līdz 24. februārim pie mums viesojas kaimiņpagastu iedzīvotāji gan lielie, gan mazie, un aktīvi iesaistās aktivitātēs saistītas ar Meteņiem. Tā 21.februārī - Mālupesi, 22. februārī - Mārkalnes, 24. februārī gaidam viesus no Kolberģiem. Bet 23. februārī bibliotēkas aktīvo senioru pulciņa dalībnieces devas pa mājām apciemot vientuļos pensionārus (12 cilv.), sveica svētkos un  cienāja ar tradīcionālajām pankūkām. Visi palika ļoti gandarīti.