Dievs, šodien es sūrstot klusēšu - Kā tikko atplēsta rēta. Uz ceļiem auklēšu Baltos autiņos ietītu Savu lielo bēdu. Es tev, Dievs, neatbildēšu! Un to darīt es līdzībā varu. Ilgi pie lūpām sev spiedīšu Dzelošu ērkšķrozes zaru. (R. Losāne)

25. martā - Komunistiskā genocīda upuru dienā - tika godināti mūsu pagasta  politiski represētie. Diemžēl tādu ir palicis pavisam maz - 3 cilvēki. Protams, visi viņi ir cienījamā vecuma un veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties uz kādu  pasākumu, tātad,

kopā ar pagasta pārvaldes vadītāju un muzeja vadītāju mēs ar nelielu ciema kukuli devāmies viņus apciemot mājās. Sarunās varējam spriest, ka viņiem šī diena vienmēr ir nozīmīga.

Bibliotēkā varēja aplūkot vēsturisko grāmatu izstādi "Par alkšņiem sārts - kā pusteikts vārds nāk vēlreiz marts" ( O. Lisovska). Izstāde bija iecerēta, kā vēstures lappuses jaunākai paaudzei. Pārrunās ar  3.-5. kl. skolēniem noskaidrojās, ka par šo laiku viņi zina visai maz, tāpēc  klausījās aizrautīgi, uzdeva jautājumus, un lepojās ar to, ka dzīvo kaimiņos vai mācās ar viņu mazbērniem.