Divi stāsti jauniešiem, abi saņēmuši Bērnu žūrijas balvu.
Tāpat kā vairums Māra Runguļa darbu, arī šī grāmata lasītājiem liek meklēt atbildi uz hrestomātisko jautājumu „Vai viegli būt jaunam?”
Rakstnieks pats uz šo jautājumu atbild ar nepārprotamu „nē”, izceļot dienasgaismā tādus brīžus pusaudžu dzīvē, kas, pagadījušies personības tapšanas ceļā, it viegli var kļūt par nopietniem klupšanas akmeņiem.
„Vai tu nebaidies dabūt bērnu?” jau pirmajā stāsta „Divdabis” teikumā Zigmārs vaicā Indrai. „Nē!” bez apdomāšanās atbild meitene... Agrīnās jaunības „hormonu vētras” vada pa līkloču ceļiem un neceļiem gan Zigmāru, gan viņa vienaudžus.
„Tev gan ir stulba cepure!” Tāds ir klasesbiedra sveiciens Ritai, kad jaunieši svētdienas rītā dodas slēpot.
Apzināts un neapzināts cinisms, pusaudžu nežēlība, „liekais, nemīlētais cilvēks” draugu kompānijā... Bet Ritai šis svētdienas brauciens varēja beigties traģiski.
Ar smalka psihologa skatienu rakstnieks vēro savus varoņus, analizēdams, vērtēdams un patiesi izprazdams jauniešu rīcību un aiz visām negācijām saskatīdams viņu jaunās, sevi apliecināt gribošās dvēseles pozitīvo kodolu.

Tagi: literatūra jauniešiem