"Mēdz būt pavisam ikdienišķi sapņi, kuri aizslīd no atmiņas, tiklīdz iezvanās modinātājs vai ieslēdzas mūzikas centra taimeris. Bet citkārt nakts miers uzbur ko savādi jocīgu vai nesaprotamu, ko tādu, ko gribas atminēt un dienas gaitā bez apstājas risināt. Un mēdz būt arī tādi sapņi, kas atkārtojas. Tie aizvien atgriežas un nevis kā melni murgi no baisām un nezināmām dimensijām, bet gan kā asinis stindzinošs sauciens. Sauciens pēc palīdzības, kura — tu jau zini — nekad neatnāks. Sauciens pēc drosmīgas un pārsteidzošas rīcības, no kuras ir bail. Tieši šie sapņi ir vismokošākie. Tie atklāj slēptākās ilgas, kas ikdienā teju dzirdami žūžo kā aizlidojošu dzērvju kāsis. Es nezinu, kas mani biedē vairāk — melno šausmu murgi vai šīs ilgas, kas tevī ielaužas brīdī, kad tu uzticīgi klaiņo miega ārēs."

Rakstnieces Lilijas Berzinskas debijas darbs pieaugušajiem — romantiskais romāns "Putnu osta" — labdabīgi, nedaudz šķelmīgi, tomēr nepiekāpīgi, vedina risināt domu, ka visdrīzāk jau mēs ikkatrs slepenā, citiem neatklājamo domu failā nevarīgi ilgojamies, kaut reālajā dzīvē būtu iespējama rāma un mierpilna šķiršanās, tomēr — kā rezignēti atzīst viens no romāna varoņiem — dzīve nav Vudija Alena filma, dzīvē sāp pa īstam.

Tagi: jaunās grāmatas, Olaine, Lilija Berzinska