"Labi. Mana dzīve. Vai tās ir sajūtas par sevi? Atmiņas, kas ir šo sajūtu saistviela? Cilvēki? Priekšstats par viņiem un viņu iedomātās pēdas manā miesas un dvēseles virsmā? Fakti? Gadskaitļi? Kādās proporcijās? Lineāri mānīgais izkārtojums no bērnības, skolas, studiju, darba gadiem līdz morga galdam? Kāds tam sakars ar mani? Tas, ko citi domā par manu rīcību, manu darbu, manu izskatu, manām domām? Kur ir dzīve? Ja tā nav un nevar būt kaut kas pats par sevi, tad kur to nomedīt? Gaismas šautrā uz porcelāna tases svētdienas rītā? Vienā vienīgā rītā vai ikvienā rītā līdzšinējā mūža garumā? Mana dziļākā būtība? Kas tā tāda? Kā to raksturot? Vai šī iztēlotā būtība ir tā mana dzīve? Varbūt attieksme, tas, kā mana iedomātā būtība karo ar apstākļiem, kas nepakļaujas manai iedomai un no tās dzimušajām vajadzībām, vēlmēm, sapņiem, alkām, priekšstatiem par jēdzīgu esamību, ir dzīve? Kur ir dzīve?" par darbu raksta Gundega Repše.

_ _ _

Grāmatas apraksts no kultura.delfi.lv

Tagi: jaunās grāmatas, Olaine, Gundega Repše