„Es tiešām mēģināju būt atklāts un ceru, ka tas zināmā mērā ir izdevies. Protams, šis tas aizmirsies, šo to vispār negribas atcerēties. Bet melojis neesmu. Daži saka – vajagot turpināt, taču roka neceļas. Lai kaut ko vērtētu un iespējami patiesi aprakstītu, vajadzīga distance. Bet mūsu domās un darīšanās padomju laiki nav beigušies – kurš kuru apčakarēs, mēs valdīšanu vai valdīšana mūs. Primitīvi, vulgāri, ciniski. Tā dzīvojam. Diemžēl. Un par to rakstīt negribas... Tomēr pati par sevi dzīve ir forša. Tāds, lūk, paradokss.” Oļģerts Kroders.

_ _ _

Sīkāka informācija par grāmatu elektroniskajā katalogā

_ _ _

Grāmatas apraksts no www.jr.lv

Tagi: jaunās grāmatas, Olaine, Oļgerts Kroders