Pasūtīja zādzību, saņēma – slepkavību… Kāpēc vienu krietnu vīru ar nolūku padarīja par kādas atriebīgas industrijas publisko izkārtni, liekot citiem bailēs un iztapībā novērsties no šī gadījuma vai to pieņemt kā izdomātu lozungu cīņā pret ļaunumu? Stāsta pamatā izmantota izcila latviešu izgudrotāja autobiogrāfija. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos viņa liktenis kļuva par vienu no skaļākajām lietām visā pasaulē. Vieni apgalvoja, ka viņš kara laikā Ventas rumbā noslīcinājis pusotru tūkstoti civiliedzīvotāju, citi zināja teikt, ka Bauskā ar tām pašām rokām izkastrēti vairāki simti ebreju… Skaļākie meloja, ka slavenais Latvijas armijas kapteinis nošāvis vēl desmit tūkstošus žīdu Rīgā, bet nekaunīgākie pierakstīja viņa mistiskajā bilancē pat miljonu dzīvību, kas atņemtas nelaimīgām dvēselēm… Viņš teju piecpadsmit gadu uzstājīgi prasīja sevi tiesāt vai vismaz nolikt uz galda apsūdzību pierādījumus, bet nelieši izvēlējās viņu novākt. Dzimis 1900.gadā – miršanas apliecība joprojām nav noformēta…

 

OCB elektroniskajā katalogā