Stāsts par Bellu un Sebastjēnu dzima 1965. gadā, kad vienā no tolaik diviem Francijas televīzijas kanāliem milzīgus panākumus guva Sesilas Obrī sarakstītā un televīzijai adaptētā sāga par bāreni, kuru Alpu kalnos audzina vecs gans vārdā Sezārs, un par zēna draudzību ar lielo suneni Bellu. Televīzijas seriāls piedzīvoja divus turpinājumus, tam sekoja animācijas filma. Stāsta popularitāte arī daļēji izskaidro faktu, ka 1977.gadā 19 000 zēnu Francijā tika dots vārds “Sebastjēns”.

Gandrīz pus gadsimtu vēlāk Bella un Sebastjēns atgriežas, bet šoreiz romāna lappusēs un uz lielā ekrāna. Nikolā Vanjē – romāna un tā ekranizācijas autors – saglabā savā versijā neparasto draudzību, kas uzplaukst starp mazu zēnu un lielu, baltu suni, bet maina vēsturisko kontekstu. Darbība norisinās Otrā pasaules kara laikā nelielā Alpu ciematiņā, kur valda vācu armijas terors. Pretošanās kustība slepeni palīdz ebreju bēgļiem šķērsot Francijas un Šveices robežu. Sebastjēns un Bella neviļus iesaistās kustības darbībā, glābjot bēgļus, izdara neiespējamo, jo kopā viņi ir neuzvarami. Sebastjēns, būdams bārenis, rod milzīgajā sunī savu vienīgo patieso draugu, ir gatavs to aizstāvēt arī tad, kad viss ciemats apvieno spēkus, lai cīnītos pret “Nezvēru”.

 

OCB elektroniskajā katalogā