" Mēs nezinājām, bet tagad mums ir skaidrs. Tas, kas vajadzīgs, no vienas puses, ir tik vienkāršs, bet tajā pašā laikā tik reti sastopams, - ka cilvēki būtu gatavi, ar lielu personisku atdevi pildīt kopīgu uzdevumu, kurā jāpalīdz otram, lai šie bērni varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Ir lietas, ko mums jāpalīdz sakārtot, lai bērni tā varētu dzīvot. Tie, kas atbrauc un redz, kas izveidots, kļūst par citiem cilvēkiem. Viņi ierauga, ka ne tikai tā sauktais Hārvardas materiāls, bet arī šādi bērni ir vērtība, lai mēs varētu uzturēt savu cilvēcību, lai mēs nepielūgtu tikai prātu. Šiem bērniem piemīt kaut kas tāds, kas mums nav dots."

Juris Cālītis.


OCB elektroniskajā katalogā