Rakstnieks neformālā, hipnotizējošā balsī uzrunā lasītāju, atklājot 20.gadsimta cerības un ilūzijas, pierādot,ka nekas būtiski nav mainījies arī 21.gadsimtā. Teksts liek lasīt neuzrakstīto - nekas nav skatāms no viena vienīgā, it kā patiesā skatupunkta. P.Ouržednīks sajauc īstu faktu "miksli" un pasniedz to gadsimta šausmu un absurda ietvarā, pie tam dara to neparasti asprātīgi. Grāmata Europeana ir tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās, ir visai savdabīga grāmata, diezin vai atrastos autors, kura 20.gadsimta vēstures pierkasts kaut nedaudz līdzinās P.Ouržednīka darbam.(Inguna Cepīte)

Bija arī cilvēki, kas gaidīja divdesmit pirmo gadsimtu un teica, ka šī esot jauna iespēja cilvēcei, un mums esot jāmācās no pagātnes kļūdām un jārada jauns cilvēks, kas labāk atbildīs jaunajam laikam. Un tad, kad cilvēki mācīšoties no pagātnes kļūdām, nebūšot vairs nekādu karu un slimību, un plūdu, un zemestrīču, un bada, un totalitāro režīmu, jo jaunais cilvēks būšot dinamisks un tolerants, un pozitīvs. Par divdesmito gadsimtu mēdza teikt, ka tas bijis cilvēces vēsturē vispostošākais, un tie, kuri gaidīja divdesmit pirmo gadsimtu, teica, ka tik un tā tas nevarot būt sliktāks, bet citi savukārt teica, ka sliktāk vai vismaz tikpat slikti varot būt vienmēr. ( Europeana, Jaunais cilvēks)

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: vēsture