Kā daudzi latviešu karavīri, Vilnis Bankovičs iekļuva Sarkanarmijas lielofensīvā Polijas rietumos 1945.gada janvārī. Par Latviešu leģiona 15.divīzijas izmisīgajām cīņām un lielajiem zaudējumiem rakstīts samērā daudz - gan militārajā vēsturē, gan atmiņās. Tie, kam izdevās padoties Rietumu sabiedrotajiem, vēlāk veidoja Daugavas Vanagu kodolu un palīdzēja dzīvu uzturēt to latviešu karavīru atmiņu un piemiņu, kas leģiona rindās cīnījās pret padomju varu. Vilnis Bankovičs ar savu vadu nebija kopā ar 15.divīzijas kodolu. Viņus iesaistīja Dancigas aizstāvēšanas cīņā, un vācu komandiera nodevības dēļ viņi nokļuva Sarkanarmijas gūstā. Par tiem, kas neizsitās līdz Rietumiem, bet kam sākās ceļš uz Austrumiem, stāstīts maz. Šī informācija palikusi tikpat izklīdināta kā viņi paši. (..)

Lai gan, kā autors pats atzīst, atmiņas sarakstītas daudz par vēlu, ir saglabājusies ievērojama pārdzīvojuma detaļu bagātība. Nav jābrīnās, jo visspilgtāk atmiņā paliek tas, kas iezīmējies spēcīgu pārdzīvojumu brīžos. Tādu aprakstītajā laika posmā bijis visai daudz, un senās epizodes lasot šķiet kā nupat pārdzīvotas. (..) Viļņa Bankoviča atmiņām raksturīga lietišķība, neviltots tiešums, gribētos teikt - godīgums, kas tās palaikam tuvina dienasgrāmatas žanram. (..)

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: latviešu literatūra, Vēsturiskā proza