Jauns attiecību redzējums. Īsta mīlestība vienmēr ir tagadnē. Egoistiska pieķeršanās allaž ir vai nu pagātnē, vai nākotnē. Īstā mīlestībā kaislības ir atvēsušas. Tas izklausās paradoksāli, bet visas lielākās dzīves patiesības ir paradoksālas. Tātad kaislības ir atvēsušas: mīlestībā ir siltums, bet tajā nav kvēles. Siltums tajā, protams, ir, bet ir arī vēsums, ļoti nosvērts, rāms, pavēss stāvoklis. Mīlestība cilvēku padara mazāk uzbudinātu. Taču, ja tā nav īsta mīlestība, bet gan egoistiska mīla, tad tajā ir liela versme. Tad ir kaislība kā drudzis, tajā nav pilnīgi nekāda miera. Ja to neaizmirsīsiet, jums būs kritērijs, ar ko izvērtēt.

 

OCB elektroniskajā katalogā