Santateresa, mazpilsēta tālajā Meksikā pie ASV robežas, ir vieta, kurā kā mežonīgā, vilinošā atvarā saplūst ļaudis no visas pasaules griezdamies un rotēdami, uzpeldēdami un grimdami, brīžiem aizrijoties savos sapņos, vēlmēs un iedomās: trīs literatūrkritiķi no Eiropas te mēģina atrast noslēpumainu vācu rakstnieku, jo kāds sacījis, ka viņš manīts Santateresā, afroamerikāņu reportieris no Ņujorkas ieradies rakstīt par boksa maču, nezināms slepkava (vai slepkavas) jau gadiem ilgi pilsētiņā un tās apkaimē nogalina meitenes un jaunas sievietes, veca vārdotāja redz dīvainas zīmes, iemīlējies šerifs auž tīklus, lai notvertu slepkavu, politiķi nemana neko, klusi, bet klātesoši ir arī narkobaroni, un dzīve aumaļām virst pāri malām. Dienvidamerikāņu kaislības, kuru saknes meklējamas tālajā Eiropā, veido brīnišķīgu fonu bagātīgajam žanru mikslim: detektīvromāns, literatūras un politikas vēsture, mīla un dēkas, karš un citi trakuma paveidi; krāšņa, lieliska un sulīga valoda.

Roberto Bolanjo (1953–2003), Čīlē dzimis prozaiķis un dzejnieks. Kopš pusaudža vecuma dzīvojis Meksikā, vēlāk atgriezies Čīlē, īsu laiku dzīvojis arī citās Latīņamerikas valstīs. Aktīvi piedalījies sava laika revolucionārajās kustībās. 1977. gadā pārcēlies uz Eiropu un apmeties uz dzīvi Spānijā. Asredzīgs un nerimtīgs, Bolanjo ir pratis kļūt par vienu no tiem Latīņamerikas rakstniekiem, bez kuriem mūslaiku literatūras aina nav iedomājama. Dzīves laikā iznākuši daudzi stāstu krājumi un romāni, arī pēc nāves izdoti vairāki darbi, to skaitā romāns “2666”, kurš atzīts par viņa ievērojamāko veikumu.

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: Čīliešu literatūra