Vēsturnieks Tonijs Džads (Tony Judt, 1948—2010), dzimis un mācījies Anglijā, bijis pasniedzējs Kembridžā, Oksfordā, Bērklijā, kā arī Ņujorkas universitātes Remarka institūta profesors Eiropas studijās un šī institūta direktors — daudzu grāmatu autors un redaktors. Viens no viņa slavenākajiem un ietekmīgākajiem darbiem — visaptverošais mūsdienu Eiropas pētījums “Pēc kara. Eiropas vēsture 1945—2005” latviski izdots 2007.gadā. 

Viena no Džada pēdējām grāmatām ir šis pārskats par “aizmirsto” 20.gadsimtu, ko veido autora dziļi un skrupulozi izstrādātās un vienlaikus aizraujošās un asprātīgās esejas par tām nozīmīgākajām aizgājušā gadsimta kultūrzīmēm un politikas ekscesiem, kuru izpēte un izpratne ir absolūti nepieciešamas, analizējot procesus gan šodien, gan nākotnē. 

“Divdesmitais gadsimts ir tikko beidzies, taču tā ķildas un dogmas, tā ideāli un bailes jau sāk ieslīgt viltus atmiņu tumsībā. Šai grāmatā apkopotās esejas skar visai plašu tematisko spektru, tomēr uzmanības centrā arvien ir divi jautājumi, uz kuriem nevar nemeklēt atbildes, — ideju loma un intelektuāļu atbildība un nesenās vēstures vieta aizmāršības laikmetā. Jau drīzā nākotnē uz laikposmu no komunisma sagrūšanas līdz katastrofālajam iebrukumam Irākā pasaule atskatīsies kā uz postā aizlaistiem gadiem: gan vienā, gan otrā Atlantijas krastā pusotrs gadu desmits nodzīvots, izniekojot iespējas un demonstrējot politisku nemākulību. Pārmēru pašpārliecināti, necenzdamies nedz domāt, nedz izvērtēt, mēs atstājām aiz muguras divdesmito gadsimtu un bravūrīgi iesoļojām nākamajā, vāvuļodami savtīgas puspatiesības. Mani atkal un atkal satriec šim laikmetam raksturīgā pretdabiskā apņemšanās neizprast mūsu pašreizējās dilemmas pašu valstī un ārzemēs, apņemšanās neuzklausīt nevienu no aizritējušo gadu desmitu gudrajiem prātiem, stūrgalvīgi mēģinājumi nevis atcerēties, bet aizmirst, noliegt pēctecību un katrā izdevīgā gadījumā pasludināt notiekošo par jaunu un nebijušu. Patlaban, kā sāk liecināt divdesmit pirmā gadsimta sākuma starptautiskie notikumi, šāda nostāja varētu būt arī gaužām nesaprātīga. Varbūt tomēr lai nesenā pagātne vēl dažus gadus paliek ar mums. Šī grāmata ir mēģinājums uz to palūkoties ar īpašu vērību.” Tonijs Džads

Tagi: vēsture