Romānā rakstniece ved lasītāju uz 19. gadsimta pēdējām desmitgadēm, kad Latvijā, īpaši Vidzemes novadā, plauka jaunlatviešu kustība, aktīvi rosījās kultūras dzīves kopēji un tapa pirmie augstvērtīgie literārie darbi – sākās pirmā nacionālā atmoda. Savdabīgi un pārsteidzoši cilvēciski romānā atklājas šī laikmeta leģendāro personību tēli, tostarp – dzejnieka, tautas eposa Lāčplēsis autora Andreja Pumpura tēls.

Rakstniece uzdod vārdos neizteiktu jautājumu: ko mēs patiesībā zinām par cilvēkiem, kas slēpjas aiz latviešu literatūras hrestomātiskajiem tekstiem, aiz sausiem biogrāfiskiem faktiem, aiz pieminekļu vaibstiem? Ko mēs zinām par apstākļiem, kādos tapa šie teksti, kurus jau otro gadsimtu māca skolās, un – ko ģeniāla darba tapšana prasa no ģēnija tuviniekiem? Daiļrunīga atbilde uz šo jautājumu ir Edes, Pumpura sievas – ikdienišķas, praktiskas sievietes – tēls. Taču vai bez šīm sievietēm, uz kuru pleciem gulstas mājas rūpes, bērnu audzināšana un domas par dienišķo maizi, ģeniāli darbi maz būtu tapuši?

Romānā paralēli Pumpura sievas dzīvesstāstam risinās arī otrs stāsts – vēstījums par Edes māsasmeitas, vēlākās rakstnieces un kultūras darbinieces Angelikas Gailītes-Miķelsones, bērnību un jaunību. Šis stāsts it kā sagādā atsvaru, pretsparu Edes dzīvei, rādot, ka visos laikos bijušas latviešu sievietes, kas rūpējušās ne tikai par dienišķo sadzīvi, bet arī pašas tiekušās uz gara gaismu. Kāda cena par to tiek maksāta? Atbildes uz šo un citiem jautājumiem – lasītāja paša ziņā.

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: Latviešu literatūra, Biogrāfiska literatūra