Mazas sirdis — mēs tās barojam ar lielām ilūzijām, un beigās ejam kā Emavas mācekļi, akli, līdzās saviem draugiem un mīļotajiem, kurus neatpazīstam — uzticēdamies Dievam, kurš vairs nezina pats sevi. Tāpēc mēs zinām lietu aizsākumu un pēcāk saņemam nobeigumu, bet vienmēr trūkst paša vidus. Mēs esam rītausma, bet noslēgums mūždien ir atklājums, kas izdarīts par vēlu

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: Itāļu literatūra