„Es tiešām mēģināju būt atklāts un ceru, ka tas zināmā mērā ir izdevies. Protams, šis tas aizmirsies, šo to vispār negribas atcerēties. Bet melojis neesmu. Daži saka – vajagot turpināt, taču roka neceļas. Lai kaut ko vērtētu un iespējami patiesi aprakstītu, vajadzīga distance. Bet mūsu domās un darīšanās padomju laiki nav beigušies – kurš kuru apčakarēs, mēs valdīšanu vai valdīšana mūs. Primitīvi, vulgāri, ciniski. Tā dzīvojam. Diemžēl. Un par to rakstīt negribas... Tomēr pati par sevi dzīve ir forša. Tāds, lūk, paradokss.” Oļģerts Kroders.

Bez režisora O.Krodera Latvijas teātris 20. un nu jau 21. gadsimtā nav iedomājams. Viņa dzīve bez Latvijas un teātra - arī. Atmiņu grāmata ir stāsts par likteni, kuram fatālists O.Kroders klausījis un kuram ticot kārtojis savu dzīvi. Tas ir stāsts par viņa māti, tēvu, brāli un sievietēm.

 

OCB elektroniskajā katalogā

Tagi: Teātra darbinieki