Mārsnēnu pagasta bibliotēkas bērnu žūrijas eksperti apceļoja Gulbenes novadu.

          Bērnu žūrija Gulbenes novadā.

 

Mārsnēnu pagasta bibliotēkas bērnu žūrijas eksperti kopā ar vecākiem devās garajā, bet interesantajā ceļojumā uz Gulbenes novadu, lai iepazītu un skatītu savām acīm pārsteidzošas un vēl neiepazītas vietas un ļaudis Gulbenē , Stāmerienā un Litenē.

No sākuma gan mums bija plāns doties uz Alūksnes ‘’Vides labirintiem’’, bet…pēdējā brīdī atteica, sakarā ar remontu. Tā mēs ceļu saīsinājām un iepazināmies tikai ar Gulbenes novada dažiem pagastiem un pašu Gulbeni.

Daudziem tas bija pirmais ceļojums tik tālu no mājām, jo, parasti bērnu žūrija brauca tuvāk mājām, tas ir, Mārsnēniem. Rit jau devītais gads, kopš Mārsnēnu bibliotēkā grāmatas lasa un vērtē jaunie mārsnēnieši. Un, tik pat ilgi dodamies tuvākās un tālākās ekskursijās lai iepazītu Latviju.

          Gulbene pārsteidz ar savu sakārtotību un klusumu, jo ir sestdiena. Vispirms apmeklējam Vecgulbenes muižas parku un izstaigājam visu muižas apkārtni. Baltā pils muiža ir atjaunota, bet mums vairāk patīk pagaidām iekonservētā un neatjaunotā Sarkanā muižas ēka. No tās dveš sens romantisms un tā vien liekas, ka parkā pastaigājas jaunas dāmas ar saulessargiem un galanti kavalieri pa pussolīti atpaliek, lai visi kopā baudītu silto pavasara saulīti.

Tālāk dodamies uz Gulbenes dzelzceļa staciju, lai savlaicīgi sagaidītu braucienu ar bānīti uz Stāmerienu.

Un , te tas sākas, enerģiska sieviete ar skaļu, pavēlošu balsi pakļauj mūs savai gribai, kurai mēs ļaujamies negribīgi, jo, katram ir ļauts izvēlēties, kurās ekskursijās piedalīties un kurās nē. Bet , ko jūs, tādu sparu neesam gaidījuši un tiekam ierauti dzelzceļa muzejā, kurā gandrīz skriešus tiekam izrauti cauri, tad vēl uzstājīgais pieprasījums katram iegādāties suvenīrus, samaksāt tūlīt naudu, jo iepriekšējā grupa aizbēgusi. To izdzirdot arī vairāki no mums met acis sāņus, lai varētu aizlaisties un daži to arī izdara.

Un, tad, kad jau esam iekārtojušies bānīša vagonā un pa logu ieraugam enerģisko sievu nākam uz mūsu pusi, visi momentā bailēs slēpjas vagona solos, lai tikai nevajadzētu vēlreiz satikties ar šo sievieti. Piebildīšu, tās bija mūsu izjūtas, varbūt lai bizness ritētu, tā šis darbs ir jāveic, bet nedomāju, ka kāds no mums vēl kādreiz dzīvē gribēs apmeklēt Gulbenes dzelzceļa muzeju.

          Nepilnas pusstundas brauciens bānītī  un esam jau Stāmerienā.

Pils mūs sagaida kā pasaku namiņš ar savām fantastiskajām formām un tornīšu graciozitāti. Mūs sagaida klusi, labvēlīgi smaidīgi cilvēki un bērni ļaujas priekam par pili, kura tiek neklātienē iepazīta nekavējoties un tikai tad visi sanāk atpakaļ lielajā zālē, lai klausītos gides stāstījumā. Lielu pārsteigumu visiem izraisa divi fakti : pili vēl aizvien neļa

Ziņu sagatavoja:
Lauma Zaļaiskalna

Tagi: Bērni, ceļojums, zūrija