Grāmatas ievadā autore raksta: “Šī grāmata ir mēģinājums saprast fenomenu, vārdā Nora Bumbiere. Šai grāmatā kopā ar dziedātājai līdzās bijušajiem cilvēkiem centīšos izprast sievieti Noru Bumbieri. Mēģināšu ar katra stāstītāja paleti iekrāsot telpu, kas bijusi Noras glābiņš no pašas jūtām, kaislībām, no sāpēm un vientulības un kurā smeltās emocijas pārdzima neparastās balss vibrācijās.

Mazliet skumju siltumu izstarojošs tēls... Muzikāli korekta maniere nemanāmi noslīdēt no augstajām notīm, tikko tās paņemtas... Samtains, smeldzīgs mecosoprāns. Dabisks šarms un elegance. Un –– no svešām acīm slēptas izmisīgas alkas būt drošībā. Nepalikt vienai tajā sāpju pilnajā tumsā, kas biedējoši plūda arvien tuvāk un tuvāk.

Viņas zvaigžņu laiks bija septiņdesmitie gadi un astoņdesmito sākums. Tad spārni aizlūza. Visi to zināja: vieni grozīja galvu, sak, to jau arī no tik nepareizas dzīvošanas vajadzēja gaidīt, otri –– metās projām un izlikās Viņu vairs nepazīstam, trešie, vistuvākie, apmulsuši sastinga. Galu galā –– tumsā Viņa palika viena.”