Aleksandrs Pelēcis(1920.-1995.)

 

                A.Pelēcis dzimis 1920. gada 10.aprīlī zemnieku ģimenē Mālupes pagasta „Ķikšos”. Mācījies Mālupes sešklasīgajā  pamatskolā un Alūksnes ģimnāzijā.

            No 1934.- 1943.gadam studējis LU filoloģijas, filozofijas un pedagoģijas fakultātē.

            No 1944.- 1945 gadam strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju Valkas vidusskolā.

            1946.gadā izsūtīts uz Sibīriju, kur nodzīvo 23 gadus.

            1969.gadā atgriežas uz dzīvi Latvijā un dzīvo Talsos. Strādājis par vienkāršu strādnieku līdz 1984.gadam, jo publicēties aizliegts.

            Pirmā publikācija – dzejolis „Dziesma par grāmatu” publicēta 1938.gadā „Alūksnes draudzes vēstnesī”.

            Astoņdesmitajos gados aktīvi raksta dzeju un arī prozas darbus. Izdotas 12 grāmatas.

1994.gadā piešķirta Goppera prēmija.

1994.gada 18. Novembrī apbalvots ar Triszvaigžņu ordeni.

A.Pelēcis miris 1995.gada 12.oktobrī Talsos.

Izdotas dzejoļu grāmatas:

Aizsapņošanās"

Lapegle

Talsu leģendas

Spītīgais osis

Zilsilgunda

Dzintara rasa

Taigas teiksma

Izdotie prozas darbi:

Alūksnes grāmata

Puisiska dvēsele

Ar melno vēju

Sibīrijas grāmata

Talsu grāmata

 

Valentīns Pelēcis (1908. – 1999.)

  

 

          Dzejnieks un prozaiķis Valentīns Pelēcis dzimis 1908.gada 14.augustā Mālupes pagasta „Ciršņos” pārtikušu saimnieku ģimenē kā jaunākais dēls. Māsa Zenta mirusi 1946.gadā, brālis Arnolds - Latvijas armijas virsnieks, kuru komunistu vara nošāva 1942.gadā Noriļskā. Trešajam brālim Antonam, tāpat kā Valentīnam, liktenis bija piešķīris rakstnieka talantu, taču viņa mūžs pārtrūka jau agrā jaunībā.

          1916-1924 mācās Alūksnes draudzes skolā  un no 1924-1926 Apes lauksaimniecības skolā.

Rakstniecību sācis 1927.gadā ar pseidonīmu Kudiņovas Donāts žurnālā „Svari”. Rakstījis satīriskus dzejoļus un feļetonus.

No 1930-1931g. dienests Latvijas armijā elektrotehniskajā divīzijā Rīgā. Arī šajā laikā viņš publicējas.

          1931.gadā viņš pārnāk no armijas un strādā „Ciršņu” tīrumos.

          1944.gadā V.Pelēcis tiek iesaukts leģionā. Karojis Vācijā, pabijis gūstā Beļģijā, pēc tam britu armijas sardzes vienībās.

          1946.gadā bēgļu nometnē pie Gros-Hesepes satiekas ar savu ģimeni – sievu un bērniem (Sieva Olga Pelēce (dz.Bitāne), meitas Līvija un Rudīte, dēls Ivars ) un 1951.gadā viņi izceļo uz ASV, kur strādā dažādos darbos. Vēlāk iekārtojas savā mājiņā Minesotas pavalstī Jordanā.

Amerikā izdotas 10 Valentīna Pelēča grāmatas:

          dzejoļu krājumi:   „Rieta” -1963.

                                      „Naktī” – 1976

          tēlojumu un miniatūru krājums: „Apvāršņi” – 1957.

          humorpilnie atmiņu krājumi: „Malēnieša pasaule” vairākos                                                            sējumos (1967. -1971.),

                                                          „Malēnietis karā” – 1974.

                                                        „Malēnietis svešumā”(manuskripts)

          grāmata:   „Malēnietis karā” Latvijā izdota ar nosaukumu„Leģionārs cerību   gūstā” 1998.

1999.gadā 12.novembrī rakstnieks aizgājis mūžībā ASV Minesotā.

 

 

Jānis Biķis (1897. – 1962.)

 

     Jānis Biķis dzimis 1897.gada 25.oktobrī Alūksnes apriņķa Mālupes pagasta „Tarvās”. Mācījies Brencu skolā (tagad Malienā), pēc tam Alūksnes ģimnāzijā. 1914.gada rudenī mācības turpinājis Rīgas Kultūrtehnikumā Mērnieku- agronomu nodaļā.

1915.gada vasarā Kultūrtehnikumu evakuē uz Tveru un J.Biķis tur turpina mācības līdz 1918.gadam.

1919.gada rudenī viņš iestājas LU Inženierzinātņu fakultātes Kultūrtehniskās nodaļas apakšnodaļā –ģeodēzija.

Ar 1924.gadu J.Biķi uzaicina strādāt par subasistentu Ģeodēzijas katedrā pie profesora Alvila Buholca.

    Paralēli darbam LU viņš vasarās strādā arī Jūras departamentā. Viņš ir vadījis topogrāfiskos darbus Daugavas krastos no Doles salas līdz Pontonu tiltam, veicis triangulācijas darbus gan Ventspils ostas rajonā, gan Ovīžu piekrastē. Ir pētījis precīzas nivelēšanas jautājumus.

   1932.gadā sāk strādāt pie doktora disertācijas, ko aizstāv 1937.gadā par tēmu „Zemes garozas kustību ietekme vertikālās uzmērīšanas darbos Latvijā un pārējā Baltijas jūras piekrastē”.

   1940.gadā J.Biķi paaugstina darbā par profesoru.

R.Krūpens par J.Biķi saka: ”Viņš ir daudz strādājis LLA Ģeodēzijas katedras izveidošanā. Ir bijis Mežsaimniecības fakultātes dekāns no 1945. -1950.gadam, organizējis Zemes ierīcības fakultāti (līdz 1947.gadam) un Hidromeliorācijas fakultāti (līdz 1948.gadam) un līdz 1954.gadam bija arī šo fakultāšu dekāns.

       Viņš ir sarakstījis grāmatas „Elementārā ģeodēzija” (1958.), „Ģeodēzija” (1974.-līdzautors)

Ir meita Anna un dēls Juris – Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents, A/S Latvijas Finieris un asociācijas Latvijas Koks prezidents.

J.Biķis miris 1962.gada 31.augustā un apglabāts Rīgā Meža kapos.

Adrese

Austriņi, Mālupe, Mālupes pag., Alūksnes nov., LV-4358

Kontaktinformācija

Tālr.: 64354900 (Bibliotēkā)
E-pasts: bibl.malupe@aluksne.lv

Kultūras karte

Darbalaiks

  • P:08:00-18:00
  • O:08:00-18:00
  • T:08:00-18:00
  • C:08:00-18:00
  • P:08:00-18:00
  • S:08:00-12:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv