8.novembrī Madonas novada bibliotēkā viesojās LTV1 raidījuma 4. studija un Latvijas radioraidījuma Zināmais nezināmajā vadītāja Sandra Kropa, tika atklāta izstāde “Zināmās un nezināmās Ziemeļvalstis”.

Tikšanās laikā S.Kropa dalījās iespaidos par redzēto, izjusto un pārdzīvoto Ziemeļvalstīs, savu stāstījumu dalot blokos: cilvēks un daba, daba = vērtība, daba = vizītkarte, daba = tradīcija, daba = resursi, daba = izaicinājumi, cilvēks = sabiedrība, Ziemeļvalstis un Latvija.

Stāstījumā par Islandi īpaši tika akcentēts tās klimats un dabas īpatnības – arktiskais vējš, ziemeļblāzma, ledāji, bīstamās ledus upes, laikapstākļu mainīgums, geizeri, vulkānu izvirdumi un vulkānu pētniecība jeb vulkanoloģija.

Islandē praktiski nav mežu. Vienīgais koks, kas šobrīd Islandē aug dabiski, ir purva bērzs jeb pundurbērzs, kura veidotie meži bieži vien nesasniedz pat pieauguša cilvēka augumu. Ne velti paši islandieši mēdz sacīt: „Ja tu Islandē apmaldies mežā, piecelies kājās.”

Islandē meži tika iznīcināti cilvēku saimnieciskās darbības dēļ, kad koksni lielos apmēros ieguva gan apkurei, gan celtniecībai. Šobrīd notiek aktīvi mēģinājumi atjaunot zaudētos mežus, bet tas nenotiek ātri – vainīgs gan skarbais klimats, gan neauglīgā zeme, tādēļ koki ieaug ar grūtībām.

Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē, tie ir maza auguma. Zirgu “saradošanās” tiek stingri koordinēta pa reģioniem, ja kāds no zirgiem tiek pārdots un izvests no valsts, tad atpakaļ tas vairs netiek ievests.

Tāpat Islandē ļoti izplatīti ir ziemeļbrieži un aitas. Valstī esot pieņemts, ka uz ceļa priekšroka un galvenais ceļš ir aitai.

Norvēģija tika pieminēta naftas ieguves, zivju audzēšanas un vilcienu satiksmes kontekstā.

S.Kropa pieminēja arī Latvijai vēsturiski tuvākā ziemeļu zeme - Zviedriju. Tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā. Attālums starp Zviedrijas dienvidu un ziemeļu galējiem punktiem ir lielāks, nekā attālums no šis valsts dienvidu punkta līdz Romai. Šī izstieptā teritorija ir ārkārtīgi daudzveidīga gan ar dabas ainavām, gan pilsētām. Zviedrijas ziemeļos aiz polārā loka, nelielā kalnu pilsētā Kirūnā ir pasaulē lielākās dzelzsrūdas raktuves, kuras atrodas 1365 metru dziļumā. Dzelzsrūdas ieguve apdraud pilsētu un Kirūnā pamazām notiek pilsētas pārcelšana.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Dāniju, Somiju un citām Ziemeļvalstīm, S.Kropa atbildēja uz pasākuma apmeklētāju jautājumiem.

Pēc lekcijas tika atklāta izstāde “Zināmās un nezināmās Ziemeļvalstis”, kurā ir skatāmas 15 planšetes ar vizuālo un tekstuālo materiālu par dažādām aktuālām vides aizsardzības, sociālās drošības un kultūrvēsturiskajām tēmām. Izstāde Madonā būs skatāma līdz novembra beigām.

Paldies Sandrai Kropai par brīnišķīgo tikšanos, pozitīvisma un enerģijas devu!

Paldies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam par iespēju eksponēt izstādi “Zināmās un nezināmās Ziemeļvalstis” Madonā.

Paldies LR Ārlietu ministrijai par līdzfinansējumu, lai šīs aktivitātes varētu notikt.

Ziņu sagatavoja:

Daiga Poča-Lapiņa

Tagi: Izstāde, Tikšanās, Ziemeļvalstis