25.septembrī visās Madonas vispārizglītojošajās skolās viesojās Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Tulkošanas ģenerāldirektorāta koordinatore valodu jautājumos Sandra Kaupuža.

Ikvienam ieinteresētajam skolēnam un skolotājam bija iespēja noklausīties stāstījumu „Valodas Eiropas Savienībā” un iesaistīties aktīvā diskusijā par valodu daudzveidību, tulka un tulkotāja profesiju, kā arī par valodu mācīšanās nozīmi.

Stāstījuma laikā bija iespēja uzzināt dažādus interesantus faktus par valodām, piemēram, kā izrādās, pasaules mērogā latviešu valodā runā aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju (Latvijā tie ir 1,4 miljoni cilvēku). Taču kopējais visu pasaules valodu skaits ir aptuveni 5600 valodas, šis skaitlis gan ir mainīgs, jo daudzas no valodām atrodas uz izmiršanas robežas. Ir izveidots UNESCO izmirstošo valodu atlants, kurā iekļautas arī 5 Latvijā lietotās valodas – līvu, jidišs, čigānu, baltkrievu un latgaliešu. Par pēdējo gan notiek aktīvas diskusijas valodnieku starpā, jo latgaliešu valoda riek uzskatīta par dialektu, nevis neatkarīgu valodu.

Diskusijas laikā S.Kaupuža klātesošajiem uzdeva jautājumu „Vai latviešu valoda ir spēcīga, vai apdraudēta?”. Kā atbilde, izskanēja visdažādākās atbilžu versijas – sākot no pašas pesimistiskākās, līdz absolūti optimistiskai. Arī Eiropas Komisijas pārstāve iestājās par to, ka mums ir stipra valoda, jo tajā runā, tajā raksta, to māca skolās, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet visā pasaulē, tajā skaitā, arī Pekinas Svešvalodu universitātē, latviešu valodā tiek izstrādātas dažādas programmatūras, kas arī ir viens no rādītājiem, ka valoda ir spēcīga. Turklāt latviešu valoda ir aizsargāta arī Eiropas līmenī – tā ir viena no 23 ES oficiālajām valodām.

Šeit var rasties jautājums, kāpēc nav 27 oficiālas valodas (jo ir 27 ES dalībvalstis)? Atbilde ir gaužām vienkārša - vairākās valstīs tiek runāts vienā un tajā pašā valodā, tikai ar reģionālām niansēm, kā, piemēram, Kiprā un Grieķijā runā grieķu valodā, Austrijā, Vācijā un Luksemburgā – vācu valodā, bet Francijā, Beļģijā un Luksemburgā runā franču valodā.

Tāpat S.Kaupuža dalījās pieredzē par tulkotāja darbu EK. Daudziem neskaidrību var radīt jēdzieni tulks un tulkotājs. Galvenā atšķirība ir tāda, ka tulkotājs tulko rakstiski, bet tulks – mutiski. Lai strādātu tulka / tulkotāja profesijā, svarīgas ne tikai svešvalodu, bet arī savas dzimtās valodas zināšanas, stresa menedžments, loģiskā domāšana, zinātkāre un vēlme mācīties un pilnveidoties. Ņemot vērā to, ka EK tulkotāji strādā tiešsaistes režīmā, nozīmīgas ir arī datorprasmes, spējas ātri apgūt jaunas programmas, pielietot datu bāzes.

Vairākos pētījumos par valodu apguvi, kas veikti, apkopojot datus visā ES, Latvija uzrāda ļoti labus rezultātus – svešvalodu apguvē mēs esam pirmajā pieciniekā, bet 1 svešvalodu Latvijā zina 95% cilvēku. Savukārt, lielajās – daudz attīstītākajās ES dalībvalstīs – rādītāji ir vāji.

Kā uzsvēra lektore: ”Valodu zināšanas ir priekšrocība, lai atrastu darbu”.

Paldies S.Kaupužai par izsmeļošo stāstījumu, bet Madonas Valsts ģimnāzijas, Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas pārstāvjiem par viesmīlību un atsaucību.

Informācijai:

Vidusskolas vēl līdz 20. oktobrim var pieteikt skolēnus (šogad konkurss 1995.gadā dzimušajiem jauniešiem) gadskārtējam ES jauno tulkotāju konkursam Juvenes Translatores tīmekļa vietnē ec.europa.eu/translatores.

Ziņu sagatavoja:
Daiga Lapiņa,
ES informācijas un Uzziņu lasītavas vadītāja;
EDIC Gulbenē Madonas filiāles vadītāja

Tagi: Eiropas Valodu diena