Ik gadu, organizējot Dzejas dienas arī mūsu Madonas pusē, vēlamies attīstīt un saglabāt Dzejas dienu tradīcijas, sekmēt literāro vērtību izplatīšanu un pieejamību, saglabāt novada kultūrvidi un vērtumu, veiksmīgi iekļaujoties Vidzemes kultūras reģionā. Šogad īpaši gribam pie mums izgodāt sava novada autorus, teikt - paldies! viņu literārajam devumam.

  Tie būs Dzejas un mūzikas svētki katra dzejas cienītāja dvēselei un atkalredzēšanās ar jau iemīļotiem autoriem mūsu novadniekiem un šī gada jubilāriem: Andu Līci (70!), Uldi Ausekli (70!) un Zigmundu Bekmani (45!), kā arī Saldus mūziķi Uldi Fridrihsonu (55!), kas radījis vairāk kā 100 dziesmas ar mūsu novada autoru dzejas tekstiem gan bērniem, gan pieaugušajiem un popularizē Vidzemes autorus Kurzemē un citur Latvijā, koncertējot gan skolās, gan pirmskolas iestādēs, gan pieaugušo auditorijās. Sadarbība ar Madonas pusi, ar Madonas novada (agrāk - rajona) bibliotēku nu jau mērāma 20 gadu garumā.

   Centīsimies apliecināt, ka varam: 

- rast iespēju tikties ar autoriem, aktualizējot viņus kā personības, veicinot atpazīstamību plašajā literātu saimē; likt uzsvaru uz to, ka nekāda dzejoļu iekalšana nevar aizstāt radošo saiti, kas rodas saskarē ar dzīvu dzejnieku, komponistu, dziedātāju. 21. gadsimts ir informācijas tehnoloģiju laikmets, kad samazinās iespiesto grāmatu un to lasīšanas procesa nozīme, nepieciešamas tikšanās ar autoriem, lai popularizētu viņu grāmatas un tās nonāktu bibliotēku krājumos, bagātinātu iztēli, piesaistītu ar savu māksliniecisko kvalitāti, mudinātu saglabāt latviešu valodu kā vērtību, pieskartos trausli un smalki lasītāja – gan bērna, gan pieaugušā dvēselei;

- aktualizēt sava novada autoru grāmatas kā kultūrvēsturiskas vērtības, redzesloka paplašinātājas, literārās valodas saglabātājas un veidotājas;

- paslavēt U. Ausekļa apgāda „Garā pupa” nozīmi bērnu lasītprasmes veicināšanā, iesaistoties „Bērnu žūrijas” aktivitātēs daudzu gadu garumā;

- mēģināt beidzot saprast, ka bērns, lasītājs, vecāki, skolotājs, bibliotēka - autors, izdevējs, grāmata - cikls, radoša saistība, domas, izdomas daļa, vienotība uz ko cerīgāku šajā steigas un realitātes nomāktajā pasaulē;

- novērtēt braucienus uz skolām, bibliotēkām, tikšanās reizēm ar klausītājiem - līdzi ņemot jauniznākušās grāmatas, lai dotu iespēju tās iegādāties un saņemtu autora autogrāfus – kaut vai uz lapiņas, rociņas, kādas kartītes vai savā dienasgrāmatā;

- saprast, ka tā ir U. Ausekļa un viņa līdzbraucēju – citu autoru, kam “Garā pupa” izdevusi grāmatas, mūziķu un mākslinieku ikdiena, bet Latvijā tie ir un paliek autoru un grāmatu svētki, svētki klausītāju dvēselēm, ja tie ir atvērti, klausīties griboši, ka grāmata tiem ir vērtība, - līdzīgi kā maize, ziedi vai mīļi, tuvi cilvēki;

- līdzi domāt mūziķim U. Fridrihsonam: „- patlaban ir tāds laiks, kad cilvēkam pašam par sevi kaut kas jāpasaka.- Braucot pa Latvijas laukiem,- palīdzēsim uzturēt dzīvas latviešu kultūras saknes.” Tā teic - Kultūras rūķis no Saldus, kurš dara nebūt ne vieglu, bet ļoti vērtīgu darbu – bagātina kultūras vidi. Saldenieki priecājas, ka U. Fridrihsons citās vietās Latvijā nes līdzi Saldus vārdu. Mēs priecājamies, ka Vidzemes autori savukārt tiek daudzināti Kurzemē un citur Latvijā;

- arvien vairāk lepoties, ka “gaisma nāk no Madonas…”, ka “Vidzemei laimējies/ vienmēr tur putnu un dzejnieku gana/ sapnī un nomodā viņu balsīs/ koku galotnes zvana…” – (U. Auseklis);

- apzināties, ka “katrā lauku rajonā ir tādas izgaismotas vietas, kur debesis daži cilvēki paceļ augstāk. Kāds tur brīnums, ka gaismas tad ir vairāk visiem. Vai es, ikdienas karuselim griežoties aizvien ātrāk, vispār vairs ko spēju savā apkārtnē pamanīt?“(A. Līce), tādēļ ir svarīgi viņus pamanīt un atcerēties, kamēr viņi vēl ir šeit. “Mums visiem, bet radošajiem ļaudīm īpaši ir nepieciešamas sajust atgriezenisko saiti, ko var saukt arī par atbalsi. Tu runā, kliedz, čuksti, bet nekādas atbalss. It kā tevis nemaz nebūtu. It kā tas nebūtu nekas īpašs. –” (A. Līce);

- aizdomāties, kā satikties laikā, “kad cilvēki cits citam rakstīja vēstules un ciemošanos uzskatīja par notikumu. Kad radoši ļaudis viens otru apstaroja ar savas personības gaismu, veldzējās priekā par otra panākumiem. Kad no radniecīgu dvēseļu kustībām dzima dzejoļi un mūzika un draudzībai bija dziļš un uz mūžu paliekošs skanējums.”(A Līce) Vai tad laika bija vairāk, vai dominēja citas virsvērtības?;

- sevi bagātināt ieklausoties, jo “Vārdi bez jēgas un sāta – uzrakstīti, tīši un garāmejot izmesti, drūzmējas mūsu apziņā, atstājot pušumus. Kāpēc? Vārdiem jādziedina. – tiem jāizaug no klusuma, miera un saskaņas ar dabu, pašiem ar sevi. Bet vispirms jāiemācās klausīties. Savos sirdspukstos, sava līdzgājēja elpā, pasaules smalkajās vibrācijās.” (Z. Bekmanis);

- izgodāt novada autorus jubilārus, lai tie droši var teikt: “un tā nu es eju par spīti gadiem / ieķēries piedurknē baltajiem mākoņiem” (U. Auseklis);

- sajust, ka „labākais, kas Tev var piederēt, ir burtu pļava, pa kuru iet, un vārdus, tos patiesos vārdus, sirds gudri dvēselei salasīt.”(S.Radiņa).

 

  14. septembrī Madonas novada dzejas cienītājus gaida tikšanās ar dzejniekiem, mūsu novadniekiem un šī gada jubilāriem: Andu Līci (70!), Uldi Ausekli (70!) un Zigmundu Bekmani (45!), kā arī Saldus mūziķi Uldi Fridrihsonu (55!):

-         plkst.10.00 - Lazdonas pagasta bibliotēkā aicinām pasākuma norisē iesaistīties Lazdonas pamatskolas audzēkņus un pagasta iedzīvotājus, sieviešu kluba dalībnieces un ikvienu dzejas cienītāju;

-         plkst. 11.30 - Madonā - Madonas novada bibliotēkā laipni aicināti Madonas, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu novadu skolu un pašvaldību bibliotēku speciālisti, ikviens dzejas cienītājs un interesents, īpaši gaidīti mūsu novadu autori, līdzi ņemot kādu jaunu dzejoli;

-         plkst. 15.00 - Saikavas tautas namā aicinām uz pasākumu Praulienas, Saikavas un Mētrienas iedzīvotājus un skolēnus.

 

  Bibliotēkām un dzejas cienītājiem būs iespēja papildināt krājumus ar jaunākajām autoru grāmatām.

 

  Lai realizētu projekta „„Kultūra ir šīs pasaules durvju viras” /A. Līce/ - Dzejas dienas Madonas novadā” ideju, iesaistījāmies Vidzemes plānošanas reģiona izsludinātajā projektu konkursā „Vidzemes kultūras programma 2011" un guvām VKKF atbalstu.

 

  Novada autoriem jubilāriem veltītas literatūras izstādes iekārtotas MNB Uzziņu lasītavā: - „Runcis Francis un Parīze”- U. Auseklim – 70; - „Katrs dzejolis - kā pirmais tepat Latvijā...”- A. Līcei – 70; - „Pasaules elpa klusuma vibrācijās” – Z. Bekmanim – 45. Laipni aicināti tās apskatīt!

   Dzejas dienu noskaņās no 15. augusta līdz 18. septembrim bibliotēkas konferenču zālē apskatāma izstāde: „Sarmīte Radiņas dzejas fotogrāfijas”.

 

  Lai Dzejas dienas iegūtu plašāku skanējumu, būtu saturiski daudzpusīgākas, tām starptautisku Dzejas svētku noskaņu 27. septembrī piešķirs tikšanās ar dzejnieku, igauņu dzejas lietpratēju G.Godiņu un igauņu autoru Contra Madonas pilsētas 1. vidusskolā, Madonas pilsētas 2. vidusskolā un Madonas Valsts Ģimnāzijā. Tā būs iespēja vēlreiz pārliecināties, ka katras valsts bagātība ir tās kultūra, valoda, mentalitāte, iespēja skolu jaunatnei iepazīt vairāk citas tautas kultūras un valodas īpatnības – šinī gadījumā – kaimiņu - igauņu, rodot ieskatu tulka darbā un dziļākā izpratnē gan savas latviešu valodas, gan svešvalodu zināšanu nepieciešamībā un bagātināšanā.

  Šīs tikšanās Madonas skolās arī šogad atbalsta EK - EUROPE DIRECT projekta ietvaros.

 

                                                          Sarmīte Radiņa – MNB vecākā bibliotekāre