24. 02. 2011. Madonas novada bibliotēka aicināja Alunāna, Poruka ielu „saimniekus” un interesentus uz pirmo sarunu vakaru no cikla „viss ir tepat”- Madonai 85. Tika izveidota prezentācija – ieskats gan šo abu ielu vēsturē, gan šodienā. Tika izgodāti autori, kuru vārdā nosauktas ielas.

Sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Madonas Grāmatu draugu biedrības vadītāju Beāti Ozoliņu, fotogrāfu, žurnālistu un dzejnieku Oļģertu Skuju Uzziņu lasītavā bija iekārtota izstāde, kas vēstīja par notikumiem abās ielās daudzu gadu desmitu garumā. Pasākuma gaitā tā vēl papildinājās ar apmeklētāju atnestajām fotogrāfijām.

 

Kā vēstīja muzeja vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš, tad pilsētas ielas vārdus ieguvušas pēc tam, kad Arnolds fon Maidels (1883-1946) izveidojis apbūves plānu. Tad 1923.gada 11.septembrī Biržu miesta valdes sēdē, ilgi un dikti spriežot – līdz vienpadsmitiem vakarā un turpinot arī vēl nākamajā dienā, ielām piešķirti nosaukumi. 

 

Pirmā krājumā esošā fotogrāfija, kurā redzams stūrītis no nākamās Alunāna ielas, ir tapusi 1910. gadā. Daina Šķēle, kas savu bērnību vadījusi Alunāna ielas „Zaļajā mājiņā”, dzīvodama Austrālijā, sarakstījusi grāmatu „Te un tur”. Tur – tās ir atmiņas par divdesmitajiem gadiem Madonā, kad „jaunas mājiņas cēlās visās malās”. Atskats pagātnē meitēna acīm, kas sēž uz mājas kāpnītēm, spēlējas ar ceriņu lapām, raksta ar koka zariņu vēstules uz to gaišajām pusēm, liek kaudzītē vienu uz otras nosūtīšanai, vēro daudzos īrniekus, kas bieži mainās, bet paliek prātā un pēc daudziem gadiem tiek spilgti aprakstīti grāmatas lappusēs. Mājas priekšā dēstītas puķes, saklausīta mūzika Parka kalnā, kur lielie šīberēja zaļumballēs, skriets uz stacijas kiosku pēc Jaunākām Ziņām, ko atved ar vakara vilcienu, un smiets par kiosku, kurā avīžu pārdevēja, ja pieceltos kājās, tad aizstaigātu prom ar visu kiosku.

Par Alunāna ielu un savu PII „Kastanītis” ar entuziasmu stāstīja tā vadītāja Dace Raubiška, līdzi bija paņemti gan albumi par savas iestādes darbību, ēkas un apkārtnes iekārtošanu, gan bijušās ēkas saimnieces Ērikas Martinsones vēstule no tālās San Francisko Amerikā, kurā prieks, ka mājā saimnieko bērni, mijas ar sirsnīgām atmiņām par izdzīvoto laiku viņas mīļajā pilsētā Madonā, kad tēvs ārsts nolēmis celt māju Alunāna ielā, kas bija tikai pakalns un grava, par ūdens meklēšanu akas vietai pirms mājas celšanas, par atslēgu, ko tēvs ielicis meitai rokās, kad tā atgriezīsies no skolas uz savu jauno māju, šo lepnuma sajūtu viņa izjūtot vēl tagad. Droši vien arī pats Juris Alunāns būtu priecīgs par bērnu rosīšanos viņa vārdu nesošajā ielā.

Ielu 2007. gadā pieskandināja Alunāna ielas svētki, kurus sarīkoja Madonas Grāmatu draugu biedrības vadītāja B.Ozoliņa, tad bērnudārza darbinieki, audzēkņi, vecāki gan rotāja ielu, gan dejoja, gan rosījās radošajās darbnīcās. Toreiz sveicienus nesa pilsētas simbols – Gailis un Alunāna dzimtās puses Kalsnavas ļaudis.

Patreiz vēl ielas divās ēkās dzīvo vairākas ģimenes un atrodas neliela apavu remontdarbnīciņa.

Arī Poruka iela savu vārdu nes no 1923. gada, kad valdes sēde apstiprinājusi šādu lēmumu, kaut gan bijusi arī versija nodēvēt to par Domes ielu. Senās fotogrāfijās jau no 1913. gada var izsekot ielas izmaiņām, notikumiem. Tā var lepoties ar senajām laukakmeņu ēkām, kas tik bieži attēlotas pastkartēs, atklātnēs, visos ceļvežos un grāmatās par Madonu. Viena no tām Poruka ielā 2, kas celta jau 1901. gadā un piederēja Madonas muižas īpašniekam Adolfam Gerhardam Borisam Emīlam fon Vulfam, bija pirmā divstāvu celtne nākošajā pilsētā. No 1921. gada pavasara saimniece ir Elvīra Lazdiņa. Par savu šo ēku no 1963. gada līdz 2003. gadam saucām arī mēs – Madonas (rajona, centrālā) bibliotēkas darbinieki un apmeklētāji.. Sarunās vai norādot uz vietu, daudzi iedzīvotāji vēl joprojām to sauc par bibliotēkas ēku. Kaut kāda īpaša aura piemita šai ēkai – daudz apmeklētāju, daudz pasākumu, Dzejas dienas un grāmatu atvēršanas svētki, sv

Ziņu sagatavoja:
Vecākā bibliotekāre – Sarmīte Radiņa
Foto: O.Skuja

Tagi: Pasākumi, Madona