Šī grāmata ir par Velgu Vītolu, Līgatnes lāčiem un citiem zvēriem. Arī par mums.

Grāmatai ir daudzi sākumi: par lāčiem, par pašu Velgu, par stirnām, rubeņiem, aļņiem, zaķiem, vilkiem, lūšiem, jo katrs sākums nozīmē atkal nākamo sākumu. Un grāmatai nav beigu, jo nekas nav beidzies: pelēcībai joprojām krīt uz nerviem talants, cilvēki joprojām meklē pareizo saskari ar dabu, bet ne vienmēr prot to atrast, cits iedomājas sevi par radības kroni un, par postu sev un apkārtējiem, cenšas arī valdīt, sabiedrības radītie likumi ik pa laikam nonāk pretrunā ar kādiem augstākiem likumiem, kuri darbojas pilnīgi neatkarīgi no mums, bet mēs nekādi nespējam ar to samierināties…

 

Biruta Eglīte (1957), vairāku dokumentālu grāmatu (“Vienas ģimenes fenomens” (1996), “Šīs spēles noteikumi...” (1998), “Kas jūs bijāt, Gunār Astra?” (1998), “Atstumtie” (2002) u.c.) un romānu autore, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības dibinātāja un vadītāja, pēc desmit gadu pārtraukuma atkal ķērusies pie publicistikas, skarbi un patiesi aprakstot Velgas Vītolas darbu un dzīvi, stāstot par Līgatnē mītošajiem zvēriem un to attiecībām ar cilvēkiem.

Tagi: Latviešu literatūra, Dokumentālā proza, B.Eglīte, V.Vītola