Arturs Romanovs allaž strādājis, lai viņa ģimenei nekā netrūktu, tomēr no dēliem pateicības vietā saņem tikai nicinājumu un bezkaunību. Viņš kārtējo reizi atrodas karastāvoklī ar jaunāko dēlu, studentu Aleksandru, un neveiksmīgi cenšas dēlā iedvest kaut nelielu cieņu pret vecākiem. Arī vidusskolniece Gabriela, tikko sākusi strādāt Romanovu ģimenē par apkopēju, nesaprot, kas mūžīgi neapmierinātajam Aleksandram par vainu, – viņa varētu tikai sapņot par tādu nodrošinātu dzīvi kā viņam! Tad seko notikums, kas liek apstāties un paraudzīties citām acīm – kāpēc viss noticis tieši tā?

 

 

Monika Zīle: “Puisis, kuram kopš dzimšanas ir gandrīz viss, ko jauns cilvēks kāro. Un meitene, kas rūpīgi rēķina katru grasi, lai varētu apmeklēt skolu. Turīgas ģimenes bērns un dzērājvecāku atvase: mūsdienu princis un Pelnrušķīte. Tomēr tik atšķirīgās vidēs augušajiem, izrādās, ir ļoti daudz kopīga – tas atklājas abu jauniešu ilgās pēc mīlestības, cilvēciska siltuma un līdzcilvēka, kuram drīksti uzticēties un kurš sapratīs arī tad, ja dažās izpausmēs neesi gluži paraugbērns…”

 

Eva Mārtuža: “Andra Rušmane ir jauns vārds literatūrā un arī gados jauna, dedzīga dzīves vērotāja. Romāns “Aleksandrs” iemirdzējās Lata romānu lielajā kaudzē ar spirgtu redzējumu, mīlestības pilnu attieksmi pret varoņu klupieniem un centieniem izkārpīties cilvēcības pusē.”

Tagi: Lata Romāns, Latviešu literatūra, A.Rušmane