Katru ziemu ar ilgošanos gaidām sauli. Nu esam to sagaidījuši ne vien dabā, bet arī Kornēlijas Apškrūmas jaunajā dzejoļu krājumā "Saules pieskāriens".
Dzīvē gadās gan prieks, gan skumjas. Dzejniece aicina nekad neaizmirst, ka saule ir, – lai arī dažbrīd aiz mākoņiem, bet ir. Viņa uzskata, ka saules pieskārienu varam radīt paši un uzdāvināt arī citiem ar mīlestības vārdiem. Jo katrs pats ir noteicējs par to, vai padoties skumjām vai tās pārvarēt.

 

No prieka, no bēdām
plūst stari,
kas veido likteņa dzīles,
bet galvenais –
visā, ko darām,
lai aicinājums ir – mīlēt.

Tagi: Dzeja, latviešu literatūra, K.Apškrūma