Grāmata “Adīti mauči” iepazīstina ar kādu senu, nedaudz piemirstu latviešu dārgumu – rokas locītavu sildošām aprocēm jeb maučiem.


20. gadsimtā tos zināja visā Latvijā – košākie no tiem meklējami Kurzemes pusē.
Tolaik maučus vilka uz linu krekla piedurknēm, kurām nebija aproču, lai piedurkņu gali cieši piekļautos rokai. Mūsdienās mauči piedzīvo renesansi, jo pilda ne tikai praktiskas, bet arī dekoratīvas funkcijas.

 

Autore Dace Nasteviča par paveikto teic tā:
“Mauči, dūrgaļi, aproči, maustiņi, pulsa sildītāji, vai kā nu viņus vēl citviet sauc, jau izklīduši tālu plašajā pasaulē. Bet, ticiet man, valdziņu pie valdziņa, pērlīti pie pērlītes raksta kārtās liek ne tikai manas rokas. Mode nāk un iet, bet pašadītie mauči, ļoti ceru, vēl ilgi būs mīļi un silti.”


Lai maucīši silda aukstumā un aizsargā ar saviem rakstiem!
Turēsim godā mūsu senču tradīcijas!

Tagi: rokdarbi, Nozaru literatūra, adījumi, D.Nasteviča