"Tieši viņi - mazie radījumi, kuru krūtīs pukst tikapt ievainojama un siltuma alkstoša sirds kā visas radības kronim - cilvēkam, ievesmoja mani radīt šo stāstu par mazo suņuku Tobiju. Dzīves nežēlots likteņa pabērns, bet plašu sirdi, kurā vieta atrodas gan nesavtīgai mīlestībai, gan cerībām, gan drosmei - tāds ir mana stāsta galvenais varonis."

Inga Puriņa

 

 

Rakstniece Monika Zīle: “Sižeta pavediens vispirms samulsina. Tad – pārsteidz. Bet, aizšķirot pēdējo lappusi, izlasītā pēcgaršai paliek dziļš aizkustinājums un ļoti bagātīga domu viela tām bezmiega stundām, kad balss no zemapziņas dzīles mudina atcerēties dzīves dažādu krāsu mirkļus, un tad secinām, ka visskaidrāk atmiņa glabā uzticības un patiesas draudzības izpausmes.”

 

Rakstniece Eva Mārtuža: “Tā mani emocionāli uzspridzināja un joprojām liek domāt, kā es izturos, kā esmu rīkojusies pret visneaizsargātāko būtni sev līdzās…”

Tagi: Lata Romāns, Latviešu oriģinālliteratūra, I.Puriņa