Pensionārs Harolds Frajs dzīvo kādā Anglijas ciematā kopā ar savu sievu Morīnu, kuru kaitina pilnīgi viss, ko Harolds dara. Visas dienas līdzinās cita citai, līdz kādu rītu pa pastu pienāk vēstule, kas adresēta Haroldam. To ir rakstījusi sieviete, kuru viņš nav redzējis jau divdesmit gadu. Kvīnija Henesija atrodas hospisā un ir rakstījusi šo vēstuli, lai atvadītos uz mūžu. Harolds steigšus uzraksta atbildi un dodas iemest savu vēstuli tuvākajā pastkastītē. Taču, kā jau mēdz notikt vislabākajos romānos, Haroldu gaida nejauša satikšanās, kas pārliecina viņu, ka šī vēstule ir jānogādā Kvīnijai personiski, lai tur lūst vai plīst.
Šādi sākas neticamais svētceļojums, par kuru vēsta Reičelas Džoisas neparastais debijas romāns. Harolds Frajs nolemj noiet kājām tūkstoš kilometru līdz Bervikai pie Tvīdas, ticēdams: kamēr viņš ies, Kvīnija dzīvos.

Tāpat kā izgājis no mājas – mīkstās kurpēs un plānā vējjakā – Harolds dodas garajā ceļā, kurā sastop daudzus un dažādus cilvēkus, kuri pamazām pamodina viņa snaudošo garu. Haroldam prātā cita pēc citas ataust atmiņu ainas – pirmā deja ar Morīnu, kāzu diena, dēla piedzimšana – ļaujot izdzīvot visu no jauna, samierināties ar zaudējumiem, tikt galā ar nožēlu.

Šim romānam piemīt burvība bez liekas jūtelības un smalka asprātība. Tas ļauj ielūkoties neizteiktajās domās un jūtās, ko ikviens no mums glabā dziļi sirdī. “Harolda Fraja neticamais svētceļojums” ļauj mums iepazīt Reičelu Džoisu kā gudru un absolūti neatvairāmu stāstītāju.

Tagi: Modernie romāni un stāsti, R.Džoisa