Viņi jau ir uz perona! Laura jūt svaigu vējiņu, siltu saules gaisu, tas apņem Lauru no galvas līdz kājām, paceļ augšup, ai, nudien, joki - gaiss ceļ Lauru gaisā, gaiss ceļ lauru gaisā! Laurai gribas smieties un ļauties, jo tas taču ir Latvijas gaiss, gribas ielaisties Latvijas gaisam klēpī. Saļogās ceļgali, noreibst galva, viņa paklūp, nekas, viss ir labi, gaiss, vienīgi gaiss - tas nevar noturēt tik smagu Lauru. Gaiss jau nevarējas zināt, ka Laura būs tik liela. Viņa jūt, cik Latvijas gaiss ir mīļš pret Lauru, cik vējiņš ir labs. Gaiss pazīst Lauru. Vējiņš pazīst Lauru. Tāpat kā zaļā zāle, tāpat kā zilā debess, tāpat kā perons. Visi Lauru pazīst!

Tagi: Romantika, romāni sievietēm, M.Zālīte