Ieraugot sievieti tradicionālajā muslimu tērpā, kas sedz sievietes augumu no galvas līdz kājām un skatam atstāj vien acis, rietumnieki reti reaģē vienaldzīgi. Bieži pirmās izjūtas ir šoks, žēlums, naidīgums, riebums un pat bailes. Taču vai esat kādreiz domājuši, kas īsti slēpjas aiz šīs sievietes plīvura, kāda patiesībā ir viņas dzīve un kā viņas sapņi un cerības atšķiras no jūsējiem?

Grāmatā “No manu māsu lūpām” Naima Roberta stāsta par savu konvertēšanos islāmā un dod vārdu sievietēm, kuras sastapusi gadu gaitā. Šīs sievietes ir dažādas: vienas ir dzimušas islāmticībā, citas, tāpat kā grāmatas autore, šo reliģiju un dzīvesveidu izvēlējušās vēlāk no brīva prāta. Autore atklāj muslimu sieviešu dzīvi visā tās pilnībā, neizvairoties arī no sarežģītiem un pretrunīgiem tematiem. Stāstījumā atklājas dzīvas un sirsnīgas māsības portrets. Atklātās sarunās par laulību, mātes lomu, stereotipiem, pakļautību un paštēlu atskan spēcīgu un lepnu sieviešu balsis, kurās Rietumu pasaule līdz šim reti ieklausījusies.

Tagi: Memuārliteratūra, biogrāfiski apraksti, N.Roberta