"Ēriks Hānbergs mūs uzrunā no žurnālu un laikrakstu lappusēm, viņu bieži redz televīzijā, dzird radio, jo medijiem un sabiedrībai interesē viņa domas par visdažādākajiem jautājumiem. Uz viņa "Pirmā grēka līci" Dailes teātrī nevar dabūt biļetes. Viņa grāmatas lasa. Tās is visās Latvijas bibliotēkās un arī tālās zemēs, kur vien mīt kāds latvietis. Ēriks dala ordeņus un dažādas balvas, žūrē konkursus un vada pasākumus, apseko skaistākās lauku sētas un Latviešu biedrības Omulību klubiņā plēš jokus. Uz ielas Hānbergu uzrunā sveši cilvēki - diskutē, strīdas, bet specifiska izskata džentlmeņi dažkārt palūdz kādu latiņu ar svētu apsolījumu, ka šo latu Ēriks atpakaļ... nemūžam nedabūs. Un pēkšņi - nezināmais? Ērika cīņu biedrs žurnālistikas laukā Andžils Remess, ar kuru kopā vismaz 16 kg (puds) sāls apēsts, apgalvo, ka viņa un citu laikabiedru rīcībā ir daudz nezināma. Ja apgalvo Andžils, nav pamata neticēt, to var pārbaudīt, tikai izlasot šo grāmatu." /Jānis Ķuzulis, Omulību klubiņa vadonis/

Tagi: Memuārliteratūra, biogrāfiski apraksti, A.Remess