Nupat iepriekšējā vakarā gulējis uz nāvesgultas, Volfgangs pamostas nepazīstamā vietā un – kā viņam pamazām kļūst skaidrs – svešā laikmetā, kur mūzika skan bez orķestra, ekipāžas brauc bez zirgiem, gaisma spīd bez svecēm… Neiedomājamo laika ceļojumu uz 2006. gadu viņš spēj izskaidrot tikai ar dievišķu uzdevumu: viņam ir jāpabeidz Rekviēms. Kā dīvainis un dzīvs anahronisms Volfgangs klīst pa mūsdienu Vīni, vairs neuzdrīkstēdamies dēvēties par Mocartu. Problēmas viņam sagādā gan metro vagonu durvis, gan personas apliecības trūkums, gan daudz kas cits, un viņa vienīgais kompass šajā baisajā, svešajā pasaulē ir mūzika. Par viņa balstu kļūst poļu vijolnieks, meitene Anju un kaismīgā vēlēšanās mest izaicinājumu konvencionālajai mūzikai. Tomēr, jo ilgāk Volfgangs uzturas svešajā laikmetā, jo uzmācīgāks kļūst jautājums: kas notiks, kad viņš būs pabeidzis Rekviēmu…

 

Šis romāns ir dievišķs joks, pārsteidzoša un traģikomiska rotaļa ar laikiem un identitātēm.

Tagi: Austriešu romāns, E.Baronska